K Labk Dzvot

Dārzeņi, augļi, ogas, garšaugi, sēklas, gaļa un citas pārtikas grupas var izraisīt cilvēkam alerģiju. Bet kas īsti ir pārtikas alerģijas un vai tās iespējams ārstēt? Kā veidot diētu, ja alerģiska reakcija ir uz kādu grūti aizvietojamu pārtikas grupu, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: pediatre, bērnu alergoloģe Laine Bormane un uztura speciāliste Lizete Puga. Ir ātras alerģijas jeb īstās, kas nerada problēmas, jo simptomi ir ātri, skaidro Laine Bormane. Vēlīnā pārtikas nepanesība un pārtikas alerģija var jaukt galvu. Tai arī nav testu. Vēlīnas – izsitumi, gremošanas traucējumi, kas parādās pat pēc vairākām dienām. Bērns šodien apēda olu, kasīties sāk nākamā vai aiznākamā dienā. Ir ļoti grūti novērot saistību ar to, ko ēda un no kā palika sliktāk. "Līdzīgi ir arī ar nepanesībām, ka cilvēkam ir sūdzības, viņš īsti nesaprot. Tās arī ir liela grupa. Piemēram, laktozes nepanesība. Cilvēks iedzer pienu un viņam ir caureja pusstundas laikā. To ir viegli novērot. Var būt kāda cita p

Ierasti mēs raidījumā meklējam iespējas, kā piemājas dārzā cīnīties ar nezālēm un kaitēkļiem. Šajā reziē darīsim pretējo, jeb veicināsim bioloģisko daudzveidību, vairojot to, kas dārzā aug un kustas. Stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis un botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova. "Dabā ir iekārtots tā, ka viens otru ēd. Jo vairāk ēd, jo stabilāka ir visa ekosistēma. Teiksim, ir mārīte, nav laputu. Un mārīti ir kaut kā ir arī jāpievilina," atzīst Voldemārs Spuņģis.   Jo lielāka augu daudzveidība, jo vairāk laputu sugu, jo vairāk arī mārīšu. Arī citi kukaiņi, kas saistīti tieši ar laputīm. Bioloģisko daudzveidību savā dārzā jāveido ar vietējiem augiem un ieteicams neaizrauties ar zāliena pļaušanu. Rūta Sniedze-Kretalova atklāj, ka pati piemājas zālienu pļauj 3 - 4 reizes sezonā. Invazīvā suga lupīna, lai cik skaista, jārauj laukā, jo maina augsnes apstākļus. Cilvēki cenšas pļaut zāl

Redze ir saikne ar pasauli. Savukārt pasaule ir bagāta ar izaicinājumiem – arī redzei un acīm. Kā nodrošināt labu acu veselību, lietojot digitālās ierīces, vairāk pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un 2022.gada titula "Gada optometrists" ieguvēja optometriste Ilze Dilāne. Speciālistes norāda, ka smadzenes atšķirīgi strādā ar informāciju, ko lasām grāmatā vai datora / telefona ekrānā. Anda Balgalve atgādina, ka telefons ir brīnišķīga ierīce zvanīšanai un operatīvo lietu nokārtošanai. Dažādas izklaides pēc iespējas jāpārceļ uz maksimāli lielākiem ekrāniem. Tam nekad nepieliks degunu 15 cm tuvumā. Lielais ekrāns automātiski mūs notur attālumā.

Labdarības iniciatīvas "Paēdušai Lavijai" izdales punkts "Māja atbalstam" svin 10 gadu jubileju. Par paveikto un vēl darāmo saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle un ziedojumu izdales punkta "Māja atbalstam" vadītājs Ilmārs Slics. Sazināmies ar Zemkopības ministrijas Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas departamenta direktora vietnieci Daci Ugari un "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Biti. Pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" izdales punkti ir daudzās Latvijas vietās. Jelgavā pārtikas pakas izsniedz sieviešu invalīdu organizācijas "Zvaigzne" pārstāves, bet Dobeles novadā - biedrības "Ceriņu pieci ziedi" valdes priekšsēdētāja Dina Romanovska. Kopš sācies karš Ukrainā, abas biedrības pārtikas pakas izsniedz arī ukraiņu ģimenēm. Ierakstā uzklausām abu organizāciju pārstāves.

Kāpēc gan nesākt rītu ar tasi labas kafijas? Kas ir laba kafija un kā pie tādas tikt? Kā atšķiras dažādās valstīs audzēto pupiņu garša, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Andrito" kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs, restorāna "32.augusts" šefpavārs, grāmatas "Radi savu dzīves garšu" līdzautors Rūdolfs Šteinbergs un trīskārtējs Latvijas baristu čempions Jānis Podiņš. Kafijas grauzdējuma svaigums ir izšķirošais, lai kafijā būtu tiešām intensīvas garšas un smaržas. Arī pašas kafijas izvēle. Lokāls grauzdētājs būtu laba izvēle, ka kafija nav atvesta no otras pasaules malas caur milzīgām noliktavām. "Pirmās 30 dienas pēc kafijas grauzdēšanas ir labākais laiks, kad kafiju baudīt. Ir arī kafija, kurai kvalitāti saglabājas ilgstoši, kas arī pēc sešiem mēnešiem garšo nevainojami. Ja pati kafija nav labas kvalitātes, svaigs grauzdējums nebūs tik garšīgs un ne tik ilgi uzglabāsies," uzskata Latvijā vajag vidēji 250 g paku uz 1 -2 nedēļām. Labas kafijas pagatavošanai augsta temperatūra nepiec

Kas nosalis, tas nosalis, kas turpina zaļot un plaukt, tam jāpalīdz. Kā palīdzēt maija bargās salnas pārdzīvojušiem dārza augiem, raidījumā Kā labāk dzīvot Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska. Vienas bargas salnas pārlaistas, bet jau tuvākajās dienās sinoptiķi atkal sola, ka būs salnas. Vispirms jāsargā augi, kam ir jaunās lapas, un, protams, augļu koki un krūmi, kas vēl nav nosaluši maija sākumā, iesaka dārzkopes. Ja salnas būs, augi jāsedz vai jāmiglo ar līdzekli, kas veido aizsargkārtiņu. "Vairākiem augiem nosalušo lapu vietā, nāk jaunās, tagad tās vajadzētu pasargāt. Jebkuram augam tas būtu milzīgs stress, ja vienreiz jau esi restartējies, un tagad atkal nosalst. Tas varētu būt vēl postošāk par to, kas bija," vērtē Vija Rožukalne. "Ir ļoti sauss un ir jālaista, arī tie augi, kas šķiet nosaluši. Kārtīgi salaistat, nomulčējat, jo tādu kārtīgu lietu arvien nesola," piebilst Maruta Kaminska. Saliet,

Sirdij vajag strādāt un spēt… izturēt. Tomēr gadās, ka sirds vairs nedarbojas, kā nākas. Sirds mazspēja ir sekas laikus nediagnosticētai vai neārstētai sirds asinsvadu sistēmas slimībai. Kā to laikus pamanīt un kā ārstēt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un kardioloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle. Iveta Mintāle norāda, ka sirds mazspējas diagnoze ir savā ziņa nokavēta lieta, nolaidība, neizdarīta līdz galam. "Ja saglābtu visu, kas pirms tam, visus riska faktorus, kas ir sirds mazspējai un sirds slimībām vispār, tad līdz šai diagnozei vispār nav jānonāk," atzīst Iveta Mintāle. "Līdz tam ir visi slimību riska faktori, par ko esam runājuši vairākkārt, un ļoti grībētos par to runāt vēl un vēl, bet, no otras puses, jāsaka - cik var par to runāt, jo tas tikai un vienīgi draudzējas ar

Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties mājas apsaimniekošanā. Bet mājai ir arī pārvaldnieks. Kā pareizi sadalīt mājas pārvaldi starp īpašniekiem un apsaimniekotāju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, Rīgas namu pārvaldnieka valdes locekle Laila Keisele un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne. Turpinām raidījumu ciklu par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu un renovāciju. Iepriekšējā raidījumā, kad runājām par māju tehniskā stāvokļa novērtēšanu, ekspertu viedoklis bija, ka liela loma šajā procesā ir mājās pārvaldniekam. Tāpēc turpinām sarunu par iedzīvotāju un māju pārvaldnieku sadarbību vai tās neesamību. Kāds būtu ideālais variants dzīvojamo māju apsaimniekošanā? "Uzskatu, katrā dzīvojamā mājā jābūt cilvēkam, nav svarīgi, kā viņu sauc, pārvaldnieks vai pilnvarotā persona, kas visu dzīvokļu īpašnieku vārdā risina visas problēmas, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā," vērtē Vitolds Peipiņš. "Pr

Šogad Latvijā jau noslīkuši vairāk nekā četrdesmit cilvēku. Un peldsezona vēl nav īsti sākusies. Bet priekšā mums karsta un sausa vasara. Šis noteikti ir tas gadījums, kad elementāru drošības pasākumu ievērošana pasargās no lielas nelaimes. Par drošību uz, pie un zem ūdens raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze, Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme un peldēšanas treneris Pāvels Murāns. Zane Gemze, atsaucoties uz iepriekš notikušo diskusiju, atzīst, ka uzlabojumi noslīkušo statistikas ziņā Latvijā nenotiks vienā brīdī. "Visu laiku darīt to pašu, kas nesniedz rezultātu, cerībā, ka tomēr sniegs to, ir naivi. Ir jāmaina pieejam, kā skatāmies uz situāciju un jāmaina taktika, lai labotu statistiku," vērtē Zane Gemze.  

Invazīvo augu un dzīvnieku sugu izplatība Eiropā ik gadu nodara 12 miljardus eiro lielus zaudējumus. Arī Latvijā šādu sugu netrūkst, bet cīņa ar tām notiek ļoti kūtri, par ko visi drīz saņemsim finansiālu pērienu. Situāciju skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas eksperte LIFE - IP LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas eksperte Aiva Bojāre un Valsts Augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje. Latvānis ir daudzgadīgs lakstaugs, kas var izaugt līdz pat četru metru augstumam. Latvijas teritorijā latvāņi tika ievesti 20. gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā kā lopbarības augs tieši lielā biomasas apjoma dēļ. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, Latvijā ar latvāņiem invadētā platība ir 6056 ha, Cēsu novadā latvāņi aug apmēram 1560 hektāros. Ar diviem saimniekiem Cēsu novadā, kas cenšas latvāņu izplatību ierobežot katrs ar savām metodēm, tikās Daina Zalamane.   Dabas aizsardzības pārvalde aicina “Ķeram svešos Latvij

Āra ballīte bez baloniem vēl ir iedomājama, bet iztikt bez vienreiz lietojamiem traukiem būs grūtāk. Ir cilvēki, kas uzskata, ka pasākumā nevajag ne balonus, ne šādus traukus. Tuvojoties izlaidumu laikam, kad debesīs lido neskaitāmi ar hēliju pildīti baloni un vienreiz lietojamo trauku kalni pilda atkritumu maisus, Latvijas Dabas fonds sāk jaunu iniciatīvu – ar kampaņu "Ballīšu zvērs. Pret paša gribu" ikviens tiek aicināts soli pa solim mainīt svinēšanas paradumus. Un to palīdzēs izdarīt gan videoklipi, gan elektroniski pieejama rokasgrāmata. Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk stāsta rokasgrāmatas autore, vides žurnāliste Elīna Kolāte, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Pieredzē dalās sarunu festivāla "Lampa" producente Lelde Prūse. Festivālā jau pāris gadus ir iespēja izmantot depozīta traukus, tā samazinot vienrez lietojamo trauku izmantošanu un atkritumu kalnus.

Dažreiz slimība slēpjas aiz kā cita, un mēs nemaz to tā uzreiz nevaram „atšifrēt”. Tomēr arī retajām slimībām ir savas, konkrētas pazīmes, kas tomēr ļauj tās atpazīt. Šoreiz par miastēniju – kas ir šī slimība un kā tā izpaužas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ieva Glāzere, pieredzē dalās miastēnijas paciente Kristīne Kiršbauma. Uzklausām ģimenes ārsti Alisi Nicmani-Aišpuri. Ieva Glāzere skaidro, ka miastēnija ir smags, kādreiz pat nāvējošs muskuļu vājums, kas ir ļoti reta autoimūna slimība. Tas nozīmē, ka paša organisma imūnās šūnas uzbrūk specifiskai vietai organismā. Kā cilvēkam saprast, ka tas ir vairāk nekā nogurums? Kristīne Kiršbauma pārstāv arī miastēnijas pacientu organizāciju un "veidojot pacienta portretu", viņa sapratusi, ka bieži cilvēki norāda uz nogurumu, ko bieži noraksta uz mūsu straujo dzīves ritmu. "Mēs visi strādājam, mums ir hobiji, mums ir ģimene. Tad ir kādi uzplaiksnījumi veselībā, kur parādās šis vājums un

Kēnigsberga vai Karaļauči, Tilzītes vai Skalavas siers - kā būs pareizāk? Arī par to spriedīsim maija latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Karaļauči vai Kēnigsberga? Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija iesaka Krievijas Federācijas pilsētai Kaļiņingradai latviešu valodā atjaunot kādu no vēsturiskajiem nosaukumiem. "Vispār Karaļauči ir aizguvums no lietuviešu valodas latviešu valodā. Kad gribēja atrast kādu labāku atveidojumu Kēnigsbergai, paņēma lietuviešu vārdu. Līdzīgs vārds ir arī poļu valodā," norāda Andrejs Veisbergs. "Poļi bija arī tie, kas sāka šo procesu par Kaļiņingradas pārdēvēšanu. Lēmums ir diezgan interesants, ka ir lietojams gan viens, gan otrs. Bija diskusija arī par to, vai iejaucam gadus, līdz kuram gana viens, līdz kuram otrs nosaukums. Skatīsimies. Pirmkārt, tas ir politisks lēmums, to nepieņems valodnieki. Skatīsimies, kā mediji reaģēs, kas aizies l

Šonedēļ ir sākusies pakāpeniska biļešu tirdzniecība uz 27. Vispārējo latviešu Dziesmu un 17. Deju svētku pasākumiem. Par jauno tirdzniecības kārtību un citām ar to saistītām svarīgām niansēm saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Skaidro Dziesmu svētku izpilddirektore Daina Markova un Dziesmu svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva. Kas jāievēro visiem, kas dosies uz svētkiem? Daina Markova aicina visiem pirmām kārtām būt priecīgiem. "Jābūt priecīgiem, jāiet satikties, būt kopā, jāiet kopā just, jāiet pēc tā, pēc kā katrus piecus gadu dodamies - liels prieks un atvērtība," bilst Daina Markova. "Tad viss pārējais, ko paredzējuši svētku kārtībai un drošībai ir saistīts ar to, lai visi justos droši, lai novērstu pēc iespējas visus riskus, kas var būt tik lielā pasākumā. Inga Vasiļjeva pievērš uzmanību, ka jāņem vērā situācija Rīgā un pilsētas ceļu infrastruktūra, kas piedzīvo lielas pārmaiņas un remontus. Tāpēc visiem, kam ir biļetes uz maksas pasākumiem, jāplāno laicīgi doties uz norises vietām, kas atro

Strauji attīstoties digitalizācijai teju visās nozarēs, paredzams, ka manuālu rutīnas darbu drīzumā varēs paveikt tehnoloģijas un darbiniekiem nāksies pārkvalificēties. Sabiedrību aicina iesaistīties pētījumā par pieaugušo prasmēm. Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Universitātes profesore, OECD Pieaugušo kompetenču starptautiskās novērtēšanas programma vadītāja Latvijā Aija Zobena un pētījumu centra SKDS projektu vadītāja Iveta Briška. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā Latvijā tikai nepilna trešā daļa darbinieku piedalījās darba devēja organizētās apmācībās, būtiski atpaliekot no vidējā Eiropas Savienības rādītāja, kas ir 42%. Un tas, iespējams, var radīt prblēmas ilgtermiņā gan darba ņēmējam, gan devējam krietni ātrāk, nekā varam iedomāties. Mākslīgā intelekta un automatizācijas dēļ nākotnē vairs nebūs nepieciešamas tādas profesijas kā, piemēram, datu ievades speciālists, grāmatvedis, finanšu analītiķis, auditors un citas. Par cik tālu nākotni mēs runājam un vai jau arī šobrī

Daudzviet Latvijā pēdējos gados ir atjaunoti kultūras un vēstures pieminekļi, par kuru esamību zina vien apkārtnes iedzīvotāji. Kā atklāt Latviju no jauna, par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kurp doties, iesaka tūrisma pārgājienu organizatori Zigmunds Bekmanis un Andris Grīnbergs. Latvijas Radio iegriezās Jelgvas Vecpilsētas mājā Jelgavas Vecpilsētas māja ir viena no senākajām koka ēkām Jelgavā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Ēkas restaurācija ilga 2 gadus un 2019. gadā tā tika atzīta par gada labāko būvi Latvijā. Pērn novembrī restaurētajā Jelgavas Vecpilsētas mājā tika atklāta arī multimediāla ekspozīcija „Māja stāsta. Atverot trīs zelta lādes un izmantojot interaktīvus risinājumus, apmeklētāji var uzzināt gan par konkrēto ēku, gan koka arhitektūru Jelgavā. Sabiles sinagogā Talsu novada Sabiles sinagogā pirms diviem gadiem tika atklāts Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs. Šai laikā Sabilē notikušas ne tikai daudzas izstādes, sinagogā regulāri notiek arī brīnišķīgi koncerti. Šobrīd tu

Kaut gan pasaulē joprojām ir populārs jaunības kults, nākas atcerēties, ka, ja mums paveiksies, būsim veci. Ja ļoti paveiksies, būsim ļoti veci. Tomēr ar veiksmi vien nepietiek. Kā saglabāt možu garu un labu veselību, lai novecošana ir skaista, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)  profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns un RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras asistente, RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Kristīne Šneidere. "Novecot īstenībā ir skaisti, un kopš es strādāju šajā zinātnes jomā, ļoti priecājos, ka man tāda iespēja būs," teikusi Kristīne Šneidere. Viņa atklāj, ka arī sākumā arī domājusi, kā tad tā - vecums, novecošana, bet sākot strādāt pētījumā par veselīgu novecošanos un tikties ar cilvēkiem 65+. "Sapratu, ka šo cilvēku dzīve ir daudz aktīvāka, daudz piepildītāka, daudz dzīvāka, nekā mana dzīve tajā brīdī 28 gadu vecumā," atzīst Kristīne Šneidere. "Skatot dziļāk, sapratu, ka tas ir kaut kas, ko gaidīt, kaut

Ir sākusies ērču aktīvā sezona. Kas jāzina par ērcēm? Kā izvairīties no ērču kodumiem, ko darīt, ja ērce piesūkusies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Leitēna, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Ineta Salmane un bioloģijas doktors Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis. "Droši biotopi ir pilsētvide, suņu pastaigu laukumi, labības lauki. Bīstamāki biotopi ir piepilsētas, arī meži, galvenokārt sausi. Maz ērču ir kāpu mežos, arī purvos ērču ir maz," norāda Voldemārs Spuņģis. "Vislielākais ērču populācijas blīvums ir aizaugušos zālājos, īpaši meža tuvumā, mežmalās. Arī izcirtumos un meža stigu malās."  Kur ir lielāka zīdītāju daudzveidība, tur būs vairāk ērču. Viktorija Leitēna atgādina, ka, ejot uz mežu, ir pareizi jāapģērbjas, lai būtu mazāka varbūtība, ka piesūksies ērces. Tas nozīmē, ka bikšu gali jāsaliek zeķēm, jābūt piegulošām aprocēm. Apģē

10. maijā atklās krūts vēža kampaņu „Noņem rozā brilles”, kuras mērķis ir akcentēt agrīnas krūts vēža diagnostikas nozīmi. Ko darām nepareizi, un galvenais, kā panākt kampaņas nospraustos mērķus, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē krūts vēža pacientu un atbalsta grupas vadītāja Ilva Lilmaa, Latvijas Ginekologu asociācijas vadītāja Vija Veisa un Saeimas onkoatbalsta grupas vadītāja Ingrīda Circene. Sauklis #Noņem rozā brilles aicina paraudzīties uz krūts vēzi kā aktuālu, akūti risināmu sabiedrības veselības problēmu. Noņemt rozā brilles un visiem kopā - ārstiem, pacientiem, tuviniekiem, mēģināt ieraudzīt, ko varam darīt, lai veicinātu to, ka krūts vēzis tiek atkāts agri un ārstēts efektīvi. "Vēži ir dažādi. Tie vēži, kurus varam noķert ātri, noķert mazos izmēros un līdz ar to gana veiksmīgi ārstēt un panākt labu dzīvildzi, tādu vēžu nav daudz. Krūts vēzi atklājot agrīni, ir salīdzinoši laba prognoze sievietei dzīvot vēl ilgu un veselīgu mūžu. Tas ir ļoti svarīgi. Šo noteikti vajag izmantot. Tāp

Finanšu eksperti uzsver, ka daļa no mūsu regulārajiem ienākumiem ir jāatvēl uzkrājumiem. Pat, ja tā ir ļoti neliela naudas summa. Ko tālāk darīt ar uzkrāto - turēt zeķē vai investēt, un kā investēt savus uzkrājumus, lai vismaz daļēja paglābtu tos no inflācijas zobiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē projekta "Investoru klubs" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, "Eleving Group" finanšu direktors Māris Kreics un Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikša. Māris Kreics norāda, ka pirms investēt, vajag krāt. "Izveidojot krāšanas kultūru, ierobežojot patēriņu, cik tas iespējams, sabalansējot vēlmes ar vajadzībām, skaidri apzinoties, kuras vēlmes, kuras vajadzības, un vēlmes nedaudz var atlikt un krāt. Krāšana ir primārais finanšu higiēnas viens no nosacījumiem," atzīst Māris Kreics. Arī mēnesī atlicinātie 10 - 20 eiro ir nozīmīgi. Tos varbūt uzreiz nevajag investēt, bet pāris gadu laika veidojas summa, ar kuru var piedalīties finanšu tirgos. "Mājsaimniecību naudas atlikums kontos ir vēst