Rta Intervija

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu aizsardzības ministru Sergeju Šoigu iecelt par Drošības padomes sekretāru NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts dēvē par rotāciju. Krievijas Kremļa preses dienests vakar, 12. maijā, ziņoja, ka līdzšinējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iecelts par Drošības padomes sekretāru, savukārt ministra amatam izvirzīts līdzšinējais pirmais vicepremjers Andrejs Belousovs.

Energotīkla drošums Latvijā ir atkarīgs gan no ģeopolitiskās situācijas, gan laika apstākļu ietekmes un lielu lomu nosaka tā sauktā kabelizacija, intervijā Latvijas Radio sacīja "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Drošības jautājumos Latvija cieši sadarbojas ar Baltijas kaimiņiem. Seko arī līdzi, kā sokas Ukrainai un iespēju robežās problēmu novēršanai palīdz ar tehnoloģijām.

Kopš vakardienas, 8. maija, iekšlietu darbinieki visā Latvijā strādā pastiprinātā režīmā. Dienesti atgādina, ka šodien Latvijā nav atļauts rīkot publiskus gājienus, sapulces un piketus, kā arī izklaides un svētku pasākumus, ja vien tie nav saistīti ar Eiropas dienu. Tāpat līdz pat rītdienas, 10, maija, pulksten 7 rītā aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana. Atļauta ir vienīgi individuāla ziedu nolikšana apbedījumu vietās, taču bez organizētas pulcēšanās un jebkādas agresijas slavināšanas vai agresorvalsts simbolu izmantošanas. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) Latvijas Radio sacīja, ka nakts aizvadīta mierīgi, bet dienesti neatslābst arī ikdienā.

„Vācija ir Latvijai nozīmīgs partneris ar potenciālu,” tā Latvijas Radio programmā Labrīt sacīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos un arī aģenturas direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Šajā nedēļā Vācijas ostas pilsētā Hamburgā norisinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotās Latvijas dienas Vācijā, kas ir arī daļa no Hamburgas ostas svētku programmas. Tas ir aģentūras šī gada apjomīgākais rīkotais Latvijas popularizēšanas pasākums ārvalstīs, teica Strupkāja.

Pēc divām nedēļām Iecavā atklās sākotnējo "Rail Baltica" būvniecības bāzi un ar to brīdi sāksies reģionālās pamatlīnijas būvniecība. Jāatrod naudu arī tam, lai 2030. gadam varētu izbūvēt nepieciešamos trases elementus. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie).

Šodien, 3. maijā, ir Pasaules preses brīvības diena un publicēti jaunākie Pasaules preses brīvības dati. Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis Latvijas Radio sacīja, ka kopējais uzsvars ir uz to, ka institūcijas, kam medijus vajadzētu aizsargāt, aizvien vairāk iejaucas to darbā.

Valdība agrā rudenī piedāvās budžeta grozījumus, tā šorīt Latvijas Radio prognozēja Saeimas opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers. Viņš norādīja, ka valsts ekonomika ir sabremzējusies, ir jāaizņemas nauda. Pēc Šlesera domām, ar investīciju piesaisti jānodarbojas valdībai, nevis jācer, ko visu paveiks Investīciju un attīstības aģentūra, kuras vadītāja meklējumi nonākuši strupceļā.

Nākamās nedēļas valdības sēdē varētu skatīt jautājumu par Rēzeknes domes atlaišanu. Tā šorīt intervijā sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības". Viņa arī atklāj plānotās izmaiņas likumā.

Kultūras ministrijai jāuzlabo darbs ar datiem par tirgus situāciju teātra un mūzikas mākslas jomā un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju sniegto pakalpojumu plašāka pieejamība, secinājuši Valsts kontroles revidenti. Revidenti norāda, ka KM darbībā kapitālsabiedrību pārvaldībā nav panāktas būtiskas izmaiņas un uzlabojumi. Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka intervijā Latvijas Radio norāda, ka kapitālsabiedrībās atšķiras administrācijas un pārdošanas izdevumi. Reaģējot uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par valsts līdzdalības profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā pamatotību, KM apņēmusies īstenot četrus revidentu ieteikumus, tomēr tā apšauba iespēju atbrīvot privātajam tirgum valsts kapitālsabiedrību nišu profesionālās mākslas un mūzikas nodrošināšanā.

Ēnu ekonomika, arī birokrātija ir vienas no prioritārajām lietām, kas mūsu valstī būtu jārisina, lai Latvija ārvalstu uzņēmumiem kļūtu pieejamāka un saprotamāka. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Jānis Grants. Eiropas Komisijas Ārvalstu investoru padome Latvijā šodien organizē diskusiju "Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei" un iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem, prezentējot ikgadējo Ārvalstu investoru vides indeksu.

Jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma, kas ieviesta mēneša sākumā, darbojas veiksmīgi un nav sagādājusi problēmas, apliecina jaunais VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Dins Merirands. Jaunā sistēma darbojoties labi visos pārvadātāju maršrutos. Kā ziņots, jaunā uzņēmuma valde darbu sāka 20.aprīlī, un tās darbības termiņš ir noteikts uz pieciem gadiem. Merirandam ir ilggadīga pieredze darbā vadošos amatos valsts pārvaldē un transporta nozares uzņēmumos. 

Lai arī izmaiņas vardarbības mazināšanai Latvijā notiek, procesi sabiedrībā ir lēni, tāpēc apkārtējo darbs, runājot par vardarbību, nedrīkst apsīkt, norāda biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa. Atsaucoties uz bijušās dzīvesbiedres slepkavībā aizdomās turētā Leona Rusiņa gadījumu, Laimiņa sacīja, ka izmaiņas sabiedrībā, likumos notiek tikai pēc traģiskiem notikumiem, kad sabiedrības uzmanība tiek vērsta uz lietām, kuras nestrādā.  Viņa atgādināja, ka pēc traģiskā notikuma izmaiņas vardarbības upuru aizsardzībai ir veiktas, arī cilvēki vairāk sākuši runāt par vardarbību, ziņot par vardarbības gadījumiem, taču procesi notiek lēni. "Jāapbruņojas ar lielu pacietību." Rakstorojot esošo situāciju, Laimiņa norādīja, ka, piemēram, sadarbība ar Valsts policiju uzlabojas, izpratne esot "labāka visos līmeņos".

Nacionālās kiberdrošības likums, ko šobrīd skata parlamentā, varētu veicināt uzņēmumu un iedzīvotāju drošību, intervijā raidījumā "Labrīt" sacīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka no partijas "Progresīvie". Precedents ar uzņēmumu "Tet", kad kanāla "Freedom" tiešraides laikā, manipulējot ar satelīta signālu 20 minūšu garumā atskaņots Krievijas saturs, liecina par to, ka uzbrukuma riski ir  katru dienu. Un apdraudējuma gadījumā "CERT.LV" uzņēmējus informē par gaidāmajiem kiberuzbrukuma riskiem.

Rīgā Tabakas fabrikas radošā kvartāla attīstību apdraudošās finansiālās problēmas ir viens no pirmajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Latvijas Kultūras akadēmijas šonedēļ ievēlētais rektors kinorežisors Dāvis Sīmanis. Rudenī uz Miera ielu varētu pārcelties daļa Kultūras akadēmijas, bet nav skaidrs, vai būs nauda projekta turpināšanai, jo visam projektam iedotie vairāk nekā pieci miljoni eiro iztērēti jau pirmajā kārtā. Rektors Sīmanis intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka par izaicinājumiem ir labi zinājis vēl pirms ievēlēšanas.

Pašlaik potenciālajai ārlietu ministrei Baibai Bražei pārliecība rīt, 19. aprīlī, Saeimā saņemt pozitīvu balsojumu ir no trim koalīcijas partijām – "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Tā Braže izteicās Latvijas Radio. Viņai gan šodien plānotas sarunas ar opozīcijas frakcijām. Braže atklāja, ka arvien pārdomā, vai iestāsies "Jaunajā Vienotībā".

Nacionālajai apvienībai nav pieņemama kultūras ministres, „Progresīvo” politiķes Agneses Loginas nostāja tā sauktās Stūra mājas nākotnes izlemšanā, tāpat tai ir iebildes par ministres nostāju Mūzikas akadēmijas pasniedzēju uzmākšanās skandālā, kas turpinās ar rektora atkāpšanos,. Galvenokārt opozīcijas partijai nepatīk ministres centieni sabiedriskajos medijos saglabāt iespēju klausītājus uzrunāt krievu valodā. Tie ir galvenie iemesli, kādēļ Saeimas sēdē rīt, 18. aprīlī, Nacionālā apvienība prasīs ministres Loginas atbrīvošanu. Tā intervijā Latvijas Radio teica bijušais kultūras ministrs, tagad Saeimas deputāts Nauris Puntulis.

Lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas finansēšanu, tam ir jāiezīmē daļa nodokļu ieņēmumu, taču pašlaik vēl notiek diskusijas par nodokļu procentuālo sadalījumu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri no "Jaunās Vienotības". Konkrētus priekšlikumus Saeimai plānots iesniegt līdz rudenim. Paralēli šiem darbiem Nacionālais veselības dienests tikšot reformēts par fondu, kas strādās veselības apdrošināšanai. Savukārt ieceri valsts pārziņā pārņemt reģionālās slimnīcas bremzējot naudas trūkums.

Latvijai ir iespējas iekļūt Eiropas Savienības (ES) 10 turīgāko valstu vidū ne vēlāk kā līdz 2040. gadam, saglabājot valsts uzņemto ģeopolitisko kursu Eiropas valstu saimē un NATO. Tā uzskata domnīcas "Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts” jeb "LaSER" dibinātāji. Pēc piecu nedēļu darba domnīca mūsu valsts politiķiem piedāvājusi četrus attīstības scenārijus, kas Latvijai ļautu uzņemt straujāku attīstības tempu. Kā intervijā Latvijas Radio pastāstīja domnīcas līderis Daunis Auers, politiķi atbalstījuši divus variantus: ka Latvija kļūst par Baltijas tīģeri ar ciešāku trīs valstu sadarbību vai arī Baltija vienojas, ka kļūst par ziemeļvalstīm.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pēdējo izstādi pagaidu telpās – „Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija” – pirmdien, 8. aprīlī, papildināja spoža Imanta Lancmaņa lekcija. Rundāles pils atjaunotājs pauda arī viedokli par Mežotnes pils nenonākšanu privātās rokās, bet pievienošanu Rundāles muzejam. Kā pēc aiziešanas pensijā un 60 gadus pēc mūža saistīšanas ar Rundāli klājas arvien rosīgajam Lancmanim, noskaidrot devās Ieva Puķe. Imants Lancmanis lekcijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tik meistarīgi uzbūra Kurzemes hercogistes atmosfēru 16. un 17.gadsimtā, ka klausītāji, kuri bija atnākuši kuplā skaitā, aizmirsa par vasarīgo laiku aiz logiem. Pašam Lancmanim Rīga ir tikai īsa pietura, par mājām kļuvusi Rundāle, kur pirmā darba diena bija 23. aprīlī pirms tieši 60 gadiem. Šī gada 17. janvārī – vēl kāda apaļa, bet ļoti skumja gadadiena – pirms 20 gadiem ļauna slimība paņēma tuvāko cilvēku un kolēģi Rundāles pils restaurācijā, sievu Ievu. Imanta viesistabā Rundālē Ieva skatās no div

Iespējami lieli papildus izdevumi, bet precīzu summu pagaidām vēl nav, tā Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange intervija Latvijas Radio stāstīja par situāciju ar lidostas zemēm. Zemes gabali par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro bija izpārdoti lietuviešu investoriem. Lange stāstīja, ka Lietuvas puse piesaistījusi juristus, jau vairākas reizes ir bijušas tikšanās ar investoru pārstāvjiem.