K Labk Dzvot

Visas slimības ar tiem neizārstēsim, bet kādu patogēnu vīrusu, baktēriju vai sēnīti no organisma ārā dabūt varēs. Runa ir par ārstniecības augiem. Par šo augu nozīmi mūsu dzīvē un to pareizu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par ārstniecības augu vākšanu un lietošanu stāsta Vides risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja un Latvijas Universitātes docētāja farmakognozijā Kristīne Saleniece. Ir uzskats, ka saulgriežu laikā var pļavā var vākt visus augus, kas patīk un vadoties pēc sajūtām lietot tējā. Vai tiešām tādu ziedu pušķi var izmantot tējā? "Ir ļoti atkarīgs, kādā pļavā iebrien. Nav tā, ka visu, kas nāk pretī, vajadzētu automātiski likt krūzē un dzert. Līdzīgi, kā ar sēnēm, vāc to, ko tu zini, ja gribi patērēt iekšķīgi jebkādā veidā," norāda Rūta Abaja. Ārstniecības augus iedala:  kur viņi aug un kur meklēt; pēc vielām, kas augos satopamas, ir augi, kuriem ir ēteriskās eļļas un ārstnieciskā iedarbība, ir augi, kam citi ķīmiskie savienojumi ar savu specifisku iedarbību; uz kādus orgānu s

Ķirbju, gurķu un kabaču stādu stādīšana, siltumnīcas tomātu pazarīšu aplaušana un lauku tomātu stādīšana. Tā ir tikai niecīga dārza darbu daļa, ko būtu jāpaveic tuvākajās nedēļās. Kādi vēl darbi veicami, par to pārrunājam ar mūsu dārzkopības ekspertēm Viju Rožukalni un Marutu Kaminsku. Dārznieču ieteikumi: Noziedējušas spirejas un forsītijas, tās ir jāapgriež. Tāpat jāapgriež kalnu priedes, pie viena jāvēro priežu zāģlapsenes kāpuri, vai nav parādījušies. Tie grauž otrā gada dzinumus, ja nav daudz, vienkārši jānospiež. Parādījušās melnās laputis uz ķiršiem. Apkarot tās var ar šķīdumu no zaļajam ziepēm. Diezgan labi palīdz. Rozēm parādījusies miltrasa, brūnplankumainība. Bojātā lapa jānoplēš un tad miglo. Arī floksim noplēš lapas, uz kurām ir miltrasa, un tad ar sēra preparātu var miglot. Pirmais ir ieraudzīt un tad darīt. Nevar atlikt uz nākamo nedēļu, tad, piemēram, laputis būs aizgājušas pa visu koku. Rozēm kā mēslojums patiks raudzējums no zirgu mēsliem. Rozēm svarīgi mikroelementi – dzelzs, magnij

Ķermenis atspoguļo to, ko mēs piedzīvojam. Ko nozīmē psihosomatiski traucējumi, vai tie var atpoguļot emocijas un mūsu stresa pakāpi, kā arī kāda ir ārstēšana šādos gadījumos, jraidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rezidents psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā veselības centrā „Vivendi” Dāvis Liepa un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un Psihoterapijas klīnikas virsārsts Ernests Pūliņš-Cinis.

Varbūt šī nav pati siltākā vasara, bet saulainu dienu gan pavasarī, gan arī pēdējās nedēļās nav trūcis. Ierasti  publiskajā telpā izskan aicinājumi sargāt ādu no spēcīgā ultraviolētā starojuma, bet to pašu var teikt par acīm. No ultravioletā starojuma acis būtu jāsargā visu gadu, bet īpaši to jādara vasaras pirmajā pusē. Kā vasaras laikā rūpēties par acu veselību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un optometriste, titula "Gada optometrists" ieguvēja Jeļena Stūriška. Vai tiešām visu laiku vasarā būt jānēsā saulesbrilles? Anda Balgalve atzīst, ka ar to ir pārspīlēts. "It sevišķi, ja runājam par Latviju, mums drīzāk saules būtiski pietrūkst, nevis ir pa daudz," norāda Anda Balgalve. Acis ir jāpasargā tiem, kam ir operēta katarakta, lai nebojātu acs tīkleni. "Pārējiem es nekad neteiktu, ka ir obligāti jānēsā saulesbrilles, ja mēs nebraucam kalnos, kur ir spožs sniegs, vai uz zemēm, kur ir citas intensitātes saule," atzīst Anda Balgalve. Jūrmalā vai pie ezera, ja ir cilvēks jutīgs p

Būtu grūti iedomāties pilsētu bez putniem. Tomēr ir cilvēki, kas uzskata, ka baloži ir lidojošas žurkas, bet trokšņojošās kaijas vasaras agrajos rītos traucē gulēt. Kā tad īsti ir? Kuras putnu sugas ir pilsētnieces un kuras nav, kurām ziemas laikā vajadzētu palīdzēt ar barību, bet pavasarī palīdzēt ligzdot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus atzīst, ka Rīgā ir liela putnu daudzveidība. "Vispilsētnieciskākais no visiem putniem, kas pat īsti nav savvaļas putns, ir mājas balodis. Mājas balodis būtībā ir ir klaiņojošs mājputns," norāda Viesturs Ķerus. Dabas aizsardzības pārvaldes Monitoringa un plānojumu nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone atgādina par ierobežojumiem apmeklētājiem trīs upju grīvās, kur ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas. Ierobežojumi skar Gaujas grīvu, Irbes grīvu un Ķikanu grīvu. Šajā teritorijā nevajadzētu iet, lai netraucētu putniem ligzdot. Ierobežojumi būs spēkā līdz jūlija beigām. Runājot

Iespējams, ka 2022.-2023. gada ziemas apkures sezona būs vissmagākā kopš 1991. gada. Šobrīd, pateicoties valsts atbalstam, privātmāju īpašniekiem ir iespēja uzlabot savu mājokļu energoefektivitāti, tā krietni samazinot apkures izmaksas. Par to, ko vēl var paspēt paveikt  šovasar, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā rīkoties un ko vēl var paspēt izdarīt, stāsta „Altum” energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece un SIA „Siltie nami” pārstāvis energoauditors Kārlis Reinfelds. Pieredzē dalās Viesturs Rimšāns, kura ģimene šogad savai privātmājai Pierīgā veiksmīgi uzstādījusi saules baterijas, izmantojot VARAM energoefektivitātes veicināšanas programmu. "Altum" atvērta privātmāju energoefektivitātes programma. Privātmāju īpašnieki, ja  ir vēlme uzstādīt saules paneļus vai siltināt savu māju, var paspēt izdarīt.  Šobrīd apmēram 30 % līdzekļu rezervēti, ir cilvēki, kas uzstāda saules paneļus un siltina. Lielākoties cilvēki izvēlas uzstādīt saules paneļu. "Saules paneļi ir topā," atzīst

Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” jau šajā nedēļas nogalē aicina piedalīties Latvijas apceļošanas pasākumā „Atvērtās dienas laukos”. Vairāk par pasākumu stāstām raidījumā Kā labāk dzīvot. Latviju iepazīt un izbaudīt aicina Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele. Un trīs saimnieces, kuras uzņems viesus: Antra Sirmā no bioloģiskās zemnieku saimniecības "Kronīši", Latvijas lauku amatniecības un dzīvnieku sētas "Mini zoo Mežiņi" saimniece Dikļu pagastā Inguna Valdmane un zemnieku saimniecības "Duciņi" saimniece Ilona Dilāne. Šogad akcijai ir pieteikušies 227 saimnieki. Var plānot maršrutu un doties uz laukiem apskatīt vairākas saimniecības, daļa no tām pat nav ikdienā atvērtas tūristiem. "Tās dienas ir kā sezonas zvans, ka lauku tūrisms ir pilnā plaukumā un ir vērts doties uz laukiem," atzīst Asnate Ziemele. Šogad gan „Atvērtās dienas laukos” norisinās tikai 4. jūnijā.

Par sirdi jārūpējas sirsnīgi un nepārtraukti. Kādi ir svarīgākie izmeklējumi ambulatorajā praksē, kāda ir to nozīmē sirds slimību profilaksē un kur tos var veikt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā rūpēties par sirdi un kādām izmaiņām jāpievērš uzmanība, skaidro interniste-kardioloģe, EKG metodes speciāliste Inga Orleāne, farmaceite Ieva Virza un Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatoriskās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, asociētā profesore Iveta Mintāle. Inga Orleāne skaidro, ka problēma, kas norāda uz sirds veselības traucējumiem, bet kuru visbiežāk nepamana, asins spiediena paaugstināšanās. Bieži vien asinsspiediens paaugstinās pakāpeniski, cilvēks adaptējās tam procesam, kad ir blaknes, kas saistītas ar citu orgānu bojājumu, tad pamana, ka ir spiediens augstos ciparos un atstājis sekas," norāda Inga Orleāne. "Asins spiediena problēmas, manuprāt, ambulatori ir vislielākās." "Otrs, ko vēl bieži nepamana, ir ritma problēmas," turpina Inga Orleāne. "Ir ritma traucējumi, kas varbūt izpaužas kā ga

Lai gan atkritumu apsaimniekošanā un tālākā pārstrādē esam spēruši pāris soļus uz priekšu, Latvijā poligonos joprojām turpina nonākt liels atkritumu daudzums, kas varētu kalpot kā nozīmīgs enerģijas avots, bet tie nekādā veidā netiek pārstrādāti un paliek vienkārši  gulēt zemē. Ko darām nepareizi un kā veicināt atkritumu pārvēršanu lietderīgā enerģijā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē arhitekte Beatrise Šteina, uzņēmuma „Cleantech Latvija” direktore Evija Pudāne, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors, enerģētikas eksperts Aigars Laizāns un Pasaules Dabas fonda klimata programmas vadītāja Laura Treimane. Aigars Laizāns pozitīvi vērtē atkritumu dedzināšanas iespēju, tā radot siltumenerģiju, kuras izmaksas pēdējā laikā strauji pieaug. Viņš gan atgādina, ka atkritumus nedrīkst dedzināt katrs pats savā mājsaimniecībā. Viņam iebilst Laura Treimane, norādot uz dažādiem faktoriem, ka rūpnieciskā atkritumu dedzināšana var kaitēt videi. Viņa iesaka vairāk cīnīties ar cēloņiem, radot pēc iespējas

Apvienot patīkamo ar lietderīgo. Lietderīgais - Latvijas Dabas fonds vēlās iesaistīt seniorus dabisko pļavu glābšanā un aicina palīdzēt ievākt dabisko pļavu augu sēklas. Patīkamais - lai vāktu sēklas, ir jādodas dabā. Raidījumā Kā labāk dzīvot par akciju stāsta Latvijas Dabas fonda eksperte, akcijas vadītāja, botāniķe Rūta Sniedze Kretalova, Latvijas pensionāru federācijas valdes locekle Dzintra Žilde un pensionāre, kura deva ierosmi šai akcijai Maija Sauļūna. "Seniori ar laiku kļūst nedaudz lēnāki, bet viņiem ir nedaudz vairāk laika. Viņi ir viedāki un viņi grib kaut ko atstāt mantojumā. Tas ir elementāri," par savu ierosmi stāsta Maija Sauļūna. "Seniors ir redzējis to dabisko pļavu, viņam tā ir sirdī. Es no savas bērnības atceros, ka gāju ar vecmāmiņu pļavā, trejdeviņas zālītes pirms Jāņiem lasīju, vāzītē liku. Tagad es kādas 10 - 12 varu salasīt. Un nākamais etaps par sēklām - es neatpazīstu sēklas. Augs nozied, ja viņam vairs nav nekādas pazīmes, es vairs nesaprotu, šito sēklu ņemt vai paņemu kādus latv

Latvijas Tautas sporta asociācija vasarā aicina uz aktivitātēm un pasākumiem plašam dalībnieku lokam. Ar pasākumiem Kā labāk dzīvot studijā iepazīstina Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle, nūjošanas trenere Gaļina Gorbatenkova, Rīgas Āgenskalna pirmsskolas sporta skolotāja ar lielu pieredzi Dace Ozola, aktīva sportotāja (nūjo, staigā, spēlē badmintonu un vēl) Elita Granta, kā arī tik pat aktīvais dēls Raimonds Grants.

Kur atpūsties, ko apskatīt pilsētas iedzīvotājiem un viesiem? Runājam par Rīgas parkiem un dārziem ar žurnālisti, "Rīgas parki" audio gidi Anitru Tomu un SIA "Rīgas meži" daļas "Dārzi un parki" vadītāju Irisu Janevicu.    

Pilsētā, Rīgā, un arī citvien mēs visi esam redzējuši un redzam žurkas. Ir daudzi jautājumi par to kāpēc žurkas ir tieši lielajās pilsētās un kā tad mums ar to sadzīvot, ko darīt, lai veidotu kopīgo dzīvi. Sarunā piedalās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Tatjana Zorenko, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve, Komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenēvica, Pārtikas Veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova un Veselības Inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka.        

2021. gadā turpināja pieaugt kiberuzbrukumu skaits un riski uzņēmumiem un privātpersonām. Arvien biežāk dzirdams, ka tiek nozagti sociālo tīklu konti, tostarp Latvijā sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Pašlaik notiek sociālā kampaņa "Digitālās drošības ceļvedis", kur SIA "TET" un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "CERT" eksperti palīdz izgaismot šī brīža aktualitātes, biežākos veidus, kā cilvēki tiek apkrāpti un dos padomus, kā katram no šiem uzbrukumiem izvairīties.  Raidījuma Kā labāk dzīvot sarunām pievienojas "TET" IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un kiberuzbrukumos cietušie Kitija Jonuša un Žanis Zujevičs.     

Par šo un citām rīkotajām aktivitātēm vides jomā uz sarunu raidījumā Kā labāk dzīvot sapulcējušās ZAĻĀS JOSTAS mārketinga vadītāja Laima Kubliņa, "Latvijas valsts meži" komunikācijas projektu vadītāja Līga Zute Abizāre un izglītības psihologs, ZAĻĀS JOSTAS koordinatore Zaiga Kriķe.  

23. maijā Latvijā sākas Nieru veselības nedēļa. Šogad Nieru veselības nedēļas uzmanības centrā - hroniska nieru slimība (HNS, tā pati nieru mazspēja, kā to agrāk dēvēja) un tās ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām, sirds mazspēju un diabētu. Nieru veselības nedēļas mērķis ir izglītot plašu sabiedrību par nieru veselības nozīmi un veicināt agrīnu nieru slimības diagnostiku. Raidījumā Kā labāk dzīvot uz sarunu tiekas Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un docente Ieva Ziediņa, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs prof. Kārlis Trušinskis un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs.    

20. un 21. maijā Rīgā, Mežaparka estrādē, velobraucējiem un tiem, kas pārvietojas ar elektroskrejriteņiem,  Ceļu satiksmes un drošības dienests (CSDD) un Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju uzlabot savas braucēja iemaņas un iegūt velosipēda vadītāja apliecību. Vairāk par pasākumu un neaizsargātāko satiksmes dalībnieku braukšanas kultūras īpatnībām, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas domes satiksmes departamenta direktors Jānis Vaivods, CSDD Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs, Latvijas mobilitātes asociācijas pārstāvis Edgars Jēkabsons un Valsts policijas satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Sazināmies arī ar kampaņas vēstnesi un pasākuma vadītāju velosipēdistu, kurš velobraukšanā iesaistījis arī savas četras meitas, Armandu Simsonu.

Bieži vien jaunībā, būdami aktīvi un reizēm pārlieku aizrautīgi, esam sportojuši ar pilnu jaudu un nereti rezultāts ir traumētas locītavas. Kā sportot, lai nenodarītu pāri locītavām un kādas locītavām draudzīgas aktivitātes izvēlēties, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: „AiwaClinic” operējošs ķirurgs, traumatologs-ortopēds Visams Rafaels, Fizioterapeitu asociācijas vadītāja Līga Līdumniece-Šulce un pieredzē dalās Aija Vairoga, bijusī volejboliste un sporta skolotāja, veterānu sporta aktīviste, Eiropas čempione sēdvolejbolā 1997.gadā, pašlaik aktīva nūjotāja. Visams Rafaels bilst, ka jaunībā mēs skrienam, krītam, pieceļamies un dodamies tālāk, bet ikviena trauma, ko gūstam sportojot, ietekmē dzīves kvalitāti nākotnē. Tāpēc ir jāsagatavo gan locītavas, gan muskulatūra ap locītavām, lai tā būtu stiprāka. "Skrimslītis ir kā porcelāna vāze, kas ir ļoti trausla un jānotur visas dzīves garumā. Ja krītam, tā porcelāna vāze var sašķīst. Jauni cilvēki varbūt to nejūt, bet vecākiem tas ir trauslāk. T

Klāt 2021./ 2022. mācību gada beidzamā latviešu valodas stunda, kurā ar valodnieku un tulkotāju profesoru Andreju Veisbergu apspriedīsim latviešu valodas aktualitātes, kā arī atbildēsim uz klausītāju jautājumiem.

21. gadsimts ir informācijas laikmets. Kur ir informācija, tur ir dezinformācija, kas tiek izplatīta ekonomisku, reliģisku un, protams, politisku iemeslu dēļ. Bieži vien visi trīs un vēl citi iemesli  savijas vienā ciešā kamolā, veidojot pat savdabīgas kombinācijas, ar kurām mums ir nācies saskarties pēdējo gadu laikā. Aizvadīto divu gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi viltus ziņu un dezinformācijas izplatība, ko veicinājuši pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas apstākļi. Kā sevi pasargāt no viltus ziņām un dezinformācijas un kāpēc vieni cilvēki ir pakļauti viltus ziņu ietekmei, bet citiem tās klāt nelīp, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē dezinformācijas pētniece Baltijas valstīs "Atlantic Council" Digitālās izpētes laboratorijā Nika Aleksejeva, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa un Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes locekle Kristīne Tjarve. "Vairojusies dezinformācija, kur apakšā ir nolūks, ir vairojusies