Zinmais Nezinmaj

Izspiest pēdējo suliņu - tā varētu nosaukt procesu, kuru pētnieki veic, meklējot vērtīgas vielas augu pārstrādes atkritumos. Rūpniecībā nonāk lieli apjomi dažādu augu blakusproduktu biomasas, taču izrādās, ka šajos atkritumos ir vēl vērtīgas vielas, kuras var izmantot atkārtoti jaunos produktos, piemēram, kosmētikas ražošanā. Par to ir pārliecinājušies pētnieki Vides risinājumu institūtā. Par pētījumiem stāsta Vides risinājumu institūta ķīmijas laboratorijas vadītāja Ilva Nakurte un uzņēmuma "Madara Cosmetics" padomes priekšsēdētāja un Latvijas Universitātes lektore Anna Ramata Stunda. Sūnas kā sūklis uzsūc apkārtējās vides piesārņojumu Daudzi būs dzirdējuši, ka tīras vides liecinieki ir ķērpji, līdz ar to pilsētā tie uz kokiem aug retāk gaisa piesārņojuma dēļ. Bet reizi piecos gados Latvijas zinātnieki iesaistās starptautiskā pētījumā, lai atmosfēras piesārņojumu mērītu ar sūnām. Kā tas tiek veikts un ko sūnas uzrāda par vidi, kurā dzīvojam? Par starptautiska mēroga projektu ar vairāk nekā 30 valstu iesais

Nu jau mitējušies strīdi, vai klimata pārmaiņas notiek. Tāpat arī zinātnieki daudzas desmitgades norāda uz cilvēka ietekmi šajā procesā, taču arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai šīs izmainas var apturēt, patīt atpakaļ vai iesaldēt. Ja tomēr nē, kā pielāgoties. Jaunākais ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums fokusējas uz adaptāciju klimata pārmaiņām. Vai tehnoloģijas būs panaceja un vai pilsētas ir tikai riska zona vai arī glābiņš, klimatam mainoties, vērtē vides zinātnes doktors, biedrības Zaļā Brīvība vadītājs Jānis Brizga un Pasaules dabas fonda Klimata programmas vadītāja Laura Treimane. Jaunākais ziņojums ir otrais no trim: pirmais bija 2021.gadā un bija saistīts ar fizikālajām zinātnē, šis vairāk lūkojas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, trešais būs aprīlī un tas būs saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu. Pirmo reizi tik apjomīgs ziņojums, kas aptver vairāk nekā 3000 lappuses. "Būtiskākais ziņojuma secinājums – klimata pārmaiņu ātrums un ietekme strauji palielinās. Šobrīd iete

Gadsimtu pēc gadsimta monarhijas ir bijušas Eiropas valstu politiskais režīms, mūsdienās tās palikušas par teju sentimentālu liecību par aizgājušajiem laikiem, kuru loma demokrātiskā sabiedrībā sāk arvien mazināties. Vai monarhijas piedzīvoja pārmaiņas arī viduslaikos, vai mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā vajadzīgi monarhi un vai gaidāms karaļnamu noriets mūsdienās? Skandāli Lielbritānijas karaļnamā, Japānas princeses laulības ar puisi no vienkāršās tautas – vai šīs vēsmas ir kas jauns vai reiz vēsturē piedzīvots, vērtē vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Andris Levāns un žurnālists Māris Zanders. Dižciltīgo laulības ar vienkāršās tautas pārstāvjiem Gudrais draugs, maigā laulātā, jaukā Eleonora, šādas rindas savai sievai dzimšanas dienā 1796.gadā rakstīja Varakļānu muižas īpašnieks grāfs Mihails fon den Borhs. Viņš bija katoļu muižnieks, kurš apprecēja protestantu ticībai piederošu sievieti. Taču šis laimīgais laulības stāsts vācbaltiešu muižniecības vidu bija rets stāsts. Kā ekonomisku apsvērum

Tiem, kuri kaut reizi dzīvē ir niruši zem ūdens, ir bijusi laime saklausīt pavisam citu pasauli, tādu, kurā pierastās ikdienas skaņas ir tālas un apslāpētas. Vai zemūdens pasaule šķiet klusa vieta? Cilvēka ausīm – jā, taču patiesībā tajā ir daudz trokšņu, kurus rada gan vaļi, gan arī cilvēki. Zemūdens klusumā ir sadzirdamas citas skaņas, sākot no izelpas burbuļiem, līdz pat motorlaivu dzinēju trokšņiem. Kādi trokšņi valda zem ūdens un kas tos. Kā kuģu satiksmes, vēja turbīnu un citu cilvēka aktivitāšu radītie trokšņi ietekmē jūras dzīvniekus, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra un šī institūta zinātniskais asistents Reinis Kostanda. Zivju savstarpējā saziņa Raidījumā esam runājuši par putnu dziesmām un savstarpējo saziņu, bet šoreiz no debesīm nolaidīsimies līdz dziļūdeņiem, lai saprastu, kā signālus raida zivis. Un, līdzko esam iegrimuši ūdenī, ir skaidrs, ka par tik raibu zivju komunikācijas pasauli mēs diezin vai līdz šim bijām nojautuši. Zivis ga

Ja ir kāda valoda, ko pēdējā laikā dzirdam teju ik uz soļa, atverot sociālos tīklus, tā ir ukraiņu valoda. Pēc skanējuma pazīstama un krievu valodas zinātājiem nedaudz saprotama, taču tā ir atšķirīga un ar savu vēsturi bagāta valoda. Iepazīsim ukraiņu valodas skanējumu, kopīgo un atšķirīgo ar krievu un latviešu valodām. Stāsta filoloģe Varvara Sproģe, kurai ukraiņu valoda ir dzimtā valoda. "Ukraiņu valoda ir vismīļākā valoda pasaulē, es tā runāju, jo tā ir mana dzimtā valoda, kā latviešiem latviešu valoda ir vismīļākā, tāpat arī ukrainim ukraiņu valoda ir vismīļākā valoda," atzīst Varvara Sproģe. Viņa atklāj, ka vienā no valodu konkursiem ukraiņu valoda ieguvusi otro vietu kā vismelodiskājā valoda, pirmajā vietā - itāļu valoda. "Visi runā, ka ukraiņu valoda ir ļoti līdzīga krievu valodai. Tā nav, ukraiņu valoda ir ļoti līdzīga baltkrievu valodai. Ar baltkrievu valodu sakritība ir 84%, tad ir poļu valoda un tikai apmēram 64% ir sakritība ar krievu valodu," norāda Varvara Sproģe. Visradnieciskākā ir baltk

Vēstures izpētes un popularizēšana biedrība par 2021. gada vēsturnieku izvēlējusies Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieci Inetu Lipšu. Balvas ieguvēja tika noskaidrota sabiedriskā aptaujā, kuru biedrība organizē jau vienpadsmito gadu. Ineta Lipša savā darbā ir pievērsusies Latvijas vēsturē līdz šim maz aplūkotām sociālām tēmām, kas atklāj daudz nezināma par sabiedrību un tās ikdienu Latvijā pirms Otrā pasaules kara un padomju okupācijas periodā. Sieviešu vēsture, sociāli izstumtās grupas, tostarp, homoseksuāli cilvēki – šie ir Inetas Lipšas pētījumu objekti. Par pētījumiem saruna ar vēsturnieci Inetu Lipšu. Unikāls izdevums iepazīstina ar Latvijas arheoloģijā paveikto Apjomīgo izdevumu "Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata" Latvijas zinātņu akadēmija ir atzinusi par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē. 3,5 kilogramus smagās grāmatas tekstu izstrādē piedalījās visi šodien strādājošie arheologi, paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēstu

Par radioaktīvo starojumu pēdējā laikā dzirdam biežāk un jāatzīst, ka šis ir temats, kas daudzu prātos ir ne tikai biedējošs, bet arī līdz galam neizprasts. Īpaši, ja runa ir par to, kā cilvēks var pasargāt savu organismu no radioaktīvā piesārņojuma. Latvijas Universitātes zinātnieku komanda izstrādā unikālu antidotu jeb pretindi pret radioaktīvo piesārņojumu. Tas ļautu pasargāt iedzīvotājus ne tikai pret joda, bet arī cēzija, tallija, stroncija, rubīdija un citiem radioaktīviem nukleīdiem. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis šobrīd Ukrainas kara laikā. Par pētījumu stāsta Latvijas Universitātes maģistrants Uģis Eismonts. Pētījumi par indēm un pretindēm viduslaikos Katra viela ir inde, bet nozīmīga ir tās deva, sacījas šveciešu 16. gadsimta ārsts Paracelzs, kuru uzskata par alķīmijas virziena - jatroķīmijas zinātnieku. Par jatroķīmiju, kad kaites ir jāārstē ar ķīmiskām vielām un pašu Paracelzu un viņa skandalozo darbību darbību stāsta Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete. Tolaik, kad darbojās Paracelzs,

Mutvārdu vēstures pētnieki Latvijā nākuši klajā ar grāmatu "Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva". Tā veltīta dzīvesstāstiem un atmiņu pārnesei, kas ir būtisks vēstures avots, vienlaikus saprotams un tuvs ikvienam no mums. Vai aizmirst dažkārt nav labāk, nekā atcerēties, un kāpēc aizliegtas atmiņas ir tās spilgtākās? Kā atmiņas ceļo no paaudzes paaudzē, kā tās mainās, mainoties videi un kontekstam, kurā tās dzirdam, un ko ar šīm atmiņām iesākt mums, sabiedrībai, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta divi no grāmatas autoriem - antropoloģe, Bristoles universitātes emeritētā profesore un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, kā arī Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece Vieda Skultāne un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Edmunds Šūpulis. Rakstāmmašīnas - senas ierīces atmiņu piefiksēšanai Par senāko rakstāmmašīnas priekšteci uzskata itāļu grāmatiespiedēja Frančesko Rampaceto 1575. gada izgudroj

Pēdējo gadsimtu laikā Latvijā novērotas vairāk nekā 370 putnu sugas. Katrai no tām ir savs nosaukums, gan latīniski, gan latviski, un katram nosaukumam ir arī savi apvidvārdi. Kāpēc stārķi dēvē par stārķi un kāpēc zaļā vārna ir nosaukta par zaļu un vārnu, lai arī ir zila, un vai vārds lakstīgala ir sens apzīmējums "foršam" putnam? Kāpēc putnus sauc tā, kā tos sauc? Iepazīstam putnu nosaukumus – gan tos, kas radušies pirms oficiāliem nosaukumiem, gan tos, kuri iekļauti oficiālo sugu sarakstos. Stāsta ornitologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Māris Strazds, kurš nodarbojas ar putnu nosaukumu vēstures izpēti. "Man gribās lietot citu apzīmējumu - vārdi," bilst Māris Strazds. "Vārdi ir vajadzīgi kaut kam, ko mums vajag atšķirt, pazīt. Vārdi kā tādi putniem ir, cik sena ir valoda. Tāpat kā vārdus dod vietām, lai zinātu, par kuru ir runa, mājām, lai saprastu, kurā mājā kurš dzīvot. Tāda pati funkcija ir vārdiem dzīvniekiem un putniem, kas dzīvoja cilvēkiem apkārt. Īsti latvisku nosau

Jau vairāk nekā pusotrs miljons bēgļu devušies prom no kara postītās Ukrainas, tostarp, studenti, pētnieki un akadēmiskais personāls. Viņiem palīgā steidzas draugi, radi, paziņas, kolēģi un arī pavisam sveši cilvēki no visas Eiropas un pat vēl tālāk. Arī Latvijā ir vairākas iniciatīvas palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem, viena no tādām paredzēta tieši studentiem un akadēmiskajam personālam. "Science For Ukraine" jeb "Zinātne Ukrainai" ir tikko tapusi palīdzības kustība, kura ļaus starptautiskajai zinātnes kopienai reāli nākt talkā kolēģiem no Ukrainas. Kā tas notiek un kā radusies šī iniciatīva, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un viena no iniciatīvas autorēm Sanita Reinsone un Grācas Tehniskā universitātes pēcdoktorantūras pētnieks Matīss Reinfelds. Sanita Reinsone atzīst, ka akadēmiskai pasaulei ir liela vēlme palīdzēt Ukrainai. Sākotnējā vēlme bija apvienot dažādus Eiropas un pasaules pētniecības institūtu piedāvājum

To pazina jau aizvēsturē, to par īpašu un vērtīgu uzskatīja arī viduslaiku alķīmiķi. Tas ir sērs. Sēra pielietojums rūpniecībā mūsdienās ir plašs, bet tā slava nebūt nav nevainojama sēra dioksīda dēļ. Caur mūsu automašīnu izpūtējiem un rūpnīcu un elektrostaciju skursteņiem sēra dioksīds nonāk vidē, dažkārt radot tā saucamo skābo lietu. Mūsu pašmāju pētnieki meklē veidus, kā sēra dioksīdu pielietot, lai tas nebūtu tikai cilvēkiem un videi bīstama un traucējoša gāze, bet arī noderīgs savienojums rūpniecībā. Plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns Māris Turks un šīs fakultātes pētniece un Organiskās ķīmijas tehnoloģiju institūta docente Krista Gulbe. Ilgtspējīga elektrotehnika: vai var salabot arī elektrisko zobu birsti? Ilgtspēja ir viens no mūsu gadsimta vārdiem - par to runā vides draugi, ekonomisti, politiķi. Ilgtspēja ir būtiska arī mūsu izvēlē, kā pērkam un patērējam elektrotehniku. Vai šī tehnika ir videi nekaitīga, vai to var izmantot il

Vulkāns, kas satricināja teju visu pasauli. Tongas vulkāna izvirdums kļuvis par lielāko izvirdumu pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Šī gada janvārī Tongas karalistē izvirda dusošs milzis, kas sūtīja triecienviļņus visai pasaulei, un tie bija gana spēcīgi, lai tos fiksētu arī pat Baltijā. Izvirduma rezultātā bez mājām palika gandrīz visi karalistes iedzīvotāji, gandrīz 100 tūkstoši iedzīvotāju.  Vulkāna izvirdums ir neatminama mīkla daudziem vulkanologiem, bet zinātnieki pamazām gabalu pa gabaliņam vāc kopā informāciju par to, kas izraisīja šo milzu eksploziju un kā tā ietekmējusi planētu. Skaidrojam, cik nozīmīgs bijis šis vulkāna izvirdums pasaules mērogā un kādas ilgtermiņa sekas tas radījis. Stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Eksotisko salu kukaiņu dzīve   jo specifiskāki dzīves apstākļi, piemēram, alas vai vulkāniskās salas, jo lielākas prasības pret apkārtējo vidi, bet lielākas prasības rada mazākas izredzes izdzīv

Turpinot sarunas par karu Ukrainā, pievēršamies politiskajam saspīlējumam, kas ir pamatīgi nokaitējis gaisotni arī kosmosā. Vēl salīdzīnoši nesen šķita, ka kosmosa izpēte ir joma, kas diplomātijā un starptautiskajā sadarbībā ir teju paraugs visai cilvēcei. Šodien Krievija izstājas no starptautiskiem projektiem un pat izsaka draudus par Starptautiskās kosmosa stacijas ietriekšanos apdzīvotā sauszemē. Cik nopietni ir jāuztver šādi draudi, kā varētu izvērsties karš Zemes atmosfērā un kas notiks ar ilggadīgo Krievijas un ASV sadarbību Starptautiskajā kosmosa stacijā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē IT speciālists, astronomijas amatieris Raitis Misa, Latvijas Astronomijas biedrības valdes loceklis, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš un Tartu universitātes asociētais profesors Andris Slavinskis. „Risku politiskā ziņā grūti novērtēt, jo tehniskā ziņā viss balstās uz sadarbību. Starptautiskajā kosmosa stacijā ja kāds nedarīs to, ko vajag darīt, cilvēki ies bojā ļoti ātri. Ja kosmoss vai kosmiskā stacija kļ

Vācu tēlniece Eva Hesa reiz teikusi, ka izcilībai nav dzimuma. Diemžēl ir bijis jāpaiet gadsimtiem, lai mēs to saprastu un gadsimtiem ilgi vēsturiski izcilību piedēvējot ar milzīgu pārsvaru vīriešu veikumam. 19. gadsimta latviešu rakstnieces drosmīgi pieteica sevi uz kultūras dzīves skatuves pirmo reizi publiskajā telpā parādot sieviešu naratīvu. Kas bija šīs pionieres latviešu literatūrā un ko mēs zinām par šo sieviešu dzīvi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta LU Literatūras, folkloras, mākslas institūta pētniece Zita Kārkla (attēlā). Sieviešu līdzdalība ar medikamentu testēšanu saistītos pētījumos Sieviešu iesaiste pētījumos medikamentu testēšanai 20. gadsimtā ir bijusi viļņveidīga – tā nedaudz notiek, tam seko traģiski notikumi un sieviešu iesaiste apstājas, tad atkal sākas. Tomēr zinātniskajās aprindās joprojām pastāv uzskats, ka sievietes pētījumos tiek iesaistītas par maz. Hormoni, ietekme uz bērna veselību nākotnē vai sociālie faktori – kas tad nosaka sieviešu iespējas piedalīties pētījumos? Par s

Tehnoloģijas ļauj veikt dažādas funkcijas ātrāk, precīzāk un efektīvāk. Dažkārt šīs funkcijas ir ne tikai tādas, kas var aizstāt cilvēka roku darbu, bet pat maņas. Viens no šādiem rīkiem ir elektroniskais deguns, ierīce, kas ļauj monitorēt dažādas smakas vidē un ziņo par gaisa piesārņojuma pārkāpumiem. Kā darbojas e-degums, kāpēc tas vajadzīgs un kā to izmanto Latvijā, skaidro Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece fiziķe Līga Grīnberga un Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktore Daina Kalēja.   Liela daļa dzīvnieku  izmanto feromonus, tās ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji. Feromonu izdale sniedz informāciju par konkrētu īpatni un dod signālu, ka tas ir  nobriedis pāroties. Augstāk attīstītie primāti gorillas, šimpanzes un arī mēs – cilvēki – šo feromonus neuztveram, un evolūcijas sacensībās esam labāki ar savu krāsu redzi, kādas, piemēram, nav suņiem un kaķiem. Savukārt ožas ziņā  esam kriet

Šķiet, grūti ir iedomāties kādu citu viduslaiku un pat jauno laiku vēstures tēlu, par kuru būtu tik bagātīgs populārās kultūras uzslāņojums, kā pirāti. Taču Džeks Sparovs ar savām avantūrā krietni atšķiras no tiem pirātiem, kādi viņi bija viduslaiku Ziemeļeiropā. ko pirāti zaga mums tuvējos ūdeņos, vai tie ir viesojušies arī Latvijas teritorijā un kā ar tiem cīnījās Hanzas pilsētu tirgotāji, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vadošais pētnieks Ilgvars Misāns. Pētījums: Mēra upuru skaits viduslaikos bija mazāks, nekā domāts Mēris jeb "melnā nāve" viduslaikos ir bēdīgi slavenākā pandēmiija vēsturē, tomēr jauns starptautisks pētījums atklājis, ka mirstība no "melnās navēs" Eiropā nebija tik plaši izplatīta, kā uzskatīja līdz šim. 19 valstīs iegūti vēsturiskie ziedputekšņu dati un tas ļāvis pētniekiem saprast, kā senatnē mainījusies ainava, cik ātri tā atjaunojās pēc pandēmijas, un cik daudz cilvēku dzīvību mēris paņēma. Varētu šķist, ka pētīt mēra izplatību zinātniek

"Nodarbosimies ar zinātni nevis karu!" ar šādu uzsaukumu vairāk nekā 6000 zinātnieku un zinātnes žurnālistu Krievijā protestē un publiskā vēstulē nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Zinātnieki norāda, ka šis Krievijas solis ir negodīgs un bezjēdzīgs, lūdzot respektēt citas valsts suverenitāti un robežas, kā arī uzsverot, ka zinātne nav iespējama bez starptautiskās savdabības ar ārvalstu kolēģiem, kas nebūs iespējama, Krievijai izolējoties no pārējās pasaules. Tas ir drosmīgs solis, ņemot vērā Krievijas attieksmi pret režīma kritizētājiem. Vai zinātniekiem, kurus ne reti uzskata par neitrāliem un ar politiskiem procesiem nesaistītiem vērotājiem, ir kāds spēks šajā karā, ko līdzšinējā Krievijas karadarbība Ukrainā ir mainījusi Krievijas zinātnieku darbībā un vai zinātne ir pakļauta Putina režīma mašinērijai? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieks, Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš un politologs un antropologs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņ

Atpazīt sava aprūpētāja seju – tā ir viena no pirmajām lietām, ko apgūst zīdainis pirmajos dzīves mēnešos. Visu atlikušo dzīvi viens no mūsu saskarsmes stūrakmeņiem atcerēties neskaitāmas un tik dažādu cilvēku, kurus reiz esam satikuši, sejas. Bet tagad divus gadus esam pieraduši redzēt sejas maskās. Vai mūsu spēja "lasīt" un atpazīt sejas var uzlabot un kā mēs vispār iemācāmies atpazīt sejas, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters. Attieksme pret robotiem Dažādās interneta platformās aizvien parādās videomateriāli un stāsti par vardarbīgu attieksmi pret robotiem. No vienas puses, tiek pārbaudīta robota izturība, bet, no otras puses, robota speršana kādam video vērotājam var kļūt par veselu pārbaudījumu. Vienlaikus arī sarunās ar čatbotiem daudzi izlādē savas dusmas, kas reālajā dzīvē jau līdzinātos emocionālai vardarbībai. Cik tālu varam iet savā attieksmē pret robotiem un kāpēc mums grūti noraud

Ik pa laikam raidījumā pievēršamies arī ēdiena vēsturei. Ēšana tiešām ir būtiska dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai ikdienas nepieciešamība, bet svētki, statusa apliecinājums un tradīcijas. Skaidrojam, kāpēc reizēm pavārgrāmatās un līdz ar to mūsu ēdienkartē sastopami "viltojumi" - ēdieni, kas izklausās daudz smalkāk, nekā tie patiesībā ir. Kara laika, padomju gadu trūkuma un pat mūsdienu politisko embargo radītie izaicinājumi restorānu ēdienkartēs. Kāpēc bruņurupuču zupā nemaz nav bruņurupuču un kā sastāvdaļas viltoja trūkuma laikos, skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna. Zobu emalju varētu stiprināt īpaši materiāli Cilvēka zonu emalja visu mūžu ir pakļauta intensīvai slodzei, tā ar gadiem zaudē īpašo kristāla pārklājumu, kas padara zobu tik izturīgu. Nesens atklājums norāda, ka sintētiskā emalja ir spēcīgāka par dabisko, kas ir cilvēka organismā stiprākais kaulu materiāls. Vai šāds materiāls varētu mazināt zobu labošanas nepiec

Nu jau vairāk nekā divus gadus cilvēce cīnās ar viena uzstājīga vīrusa klātbūtni. Tajā pašā laikā izrādās, ka ir citi vīrusi, kas var mums darīt vairāk laba nekā slikta. Tie ir bateriofāgi, kas ir līdz šim maz pētīti organismi. Ko zinām par šiem vīrusiem, kas atgādina miniatūrus dronus un nākotnē varētu aizstāt antibiotikas, un kā tos pēta Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs un šī centra pētniece Elīna Černooka. "Bakteriofāgi ir vīrusi, kas specifiski inficē tikai baktērijas. Tie mīt visās vidēs, kur dzīvo to saimnieki - dažādas baktērijas augsnē, ūdeņos, dzīvniekos, uz mūsu ādas. Baktērijas un bakteriofāgi ir visur," skaidro Elīna Černooka. "Ja saskaita kopā baktērijas, tad bakteriofāgu ir desmit reizes vairāk." Zinātnieki ir izpētījuši, ka uz cilvēka plaukstas ir vairāki miljardi bakteriofāgu, un starp baktērijām un bakteriofāgiem notiek līdzsvarota cīņa un līdzāspastāvēšana. Paraprobiotiķi - RSU zinātnieki