Cilvks Ziu Virsrakstos

Šis gads Latvijā, īpaši Rīgā, iezīmējies ar augošu sabiedrības interesi par mūsu kopīgo pilsētvidi. Vārdus „publiskās ārtelpas transformācija” daudzi šogad varēja iepazīt praksē, redzot mokpilnās Krišjāņa Barona ielas pārvērtības Rīgā. Plašu rezonansi izraisīja arī Lielie kapi – to pamestība, nesakoptība un pilsētas iecere ielā caur tiem būvēt tramvaju. Tādēļ rubrikai „Cilvēks ziņu virsrakstos” uzrunājām cilvēku, kurš bijis ļoti cieši iesaistīts Barona ielas pārbūvē un lielu mūža daļu dzīvojis Lielo kapu tuvumā. Iepazīstieties – ainavu projektēšanas darbnīcas „Alps” dibinātāja Helēna Gūtmane.

Kā vērtēt to, ka ārsti uz konferencēm ārvalstīs brauc par farmācijas industrijas naudu un vai ārsts, kas sniedz padomus veselības ministrei, var strādāt uzņēmumā, kas virza konkrētas zāles? Šādiem jautājumiem šogad Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālisti pievērsās pētījumā „Farmācijas neredzamā vara”. Vienā no raidījumiem arī vēstīja par profesori Daci Baltiņu - vienlaikus valsts galveno onkoloģi un medicīnas direktori privātā uzņēmumā "Starptautiskais Viroterapijas centrs". 

Latvijā nestabilā nodokļu politika viennozīmīgi bremzē attīstību, tā uzskata uzņēmējs Edijs Ošs, kura taras dēlīšu ražotne SIA „Palleteries” šogad tika atzīta par vienu no labākajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem Latvijā. Risinājums būtu ilgtermiņa plānošana vismaz piecu gadu garumā, kas ļautu uzņēmējiem sagatavoties izmaiņām. Tikmēr Edija Oša uzņēmums turpina attīstīties un izpleš savus spārnus Āzijas tirgos. Kā rīdzinieks attīsta palešu dēlīšu ražotni Kurzemē un kā uzņēmējdarbība kļuvusi par viņa lielo aizraušanos un dzīvesveidu, par to Ediju Ošu izjautāja Inga Ozola.  

Vasaras sākumā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Sinodes jeb augstākās lēmējinstitūcijas dalībnieki nolēma aizliegt sievietēm kļūt par mācītājām. Ar absolūtā vairākuma balsīm 3. jūnijā tika atbalstīti LELB satversmes grozījumi. Līdz šim tajā bija rakstīts, ka ordināciju var lūgt ikviens, kurš ir atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam. Tagad jau pusgadu baznīcas satversmē noteikts princips, ka LELB ordinē tikai vīriešus. Kā šis lēmums ietekmēja sievietes luterāņu baznīcā? Lai runātu par šo tematu rubrikā „Cilvēks ziņu virsrakstos” Annija Petrova uzrunāja Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības priekšsēdētāju Rudīti Losāni.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir lielākā un, iespējams, arī ietekmīgākā valsts iestāde, kuras reputāciju šā gada sākumā pamatīgi iedragāja atklātībā nonākušās ziņas, kas lika apšaubīt atsevišķu dienesta amatpersonu godaprātu. Dienaskārtībā nonāca arī jautājums par visa dienesta efektivitāti. VID reformēšana tagad ir jaunās ģenerāldirektores Ilzes Cīrules uzdevums. Iepriekšējā vadītāja Ināra Pētersone, kas VID bija nostrādājusi 20 gadus, no tiem pēdējos divarpus – dienesta ģenerāldirektores amatā, šā gada maijā iesniedza atlūgumu.

Rubrikā «Cilvēks ziņu virsrakstos» šajā rītā iziesim mazliet ārpus rāmjiem, jo stāsts nebūs par kādu konkrētu cilvēku, bet gan veselu pilsētu – Jūrmalu – un to, kā aizvadāmo gadu šajā pilsētā vērtē tās iedzīvotājs. Runājot par Jūrmalu, pirmās asociācijas bieži vien sākas ar burtu k – kūrortpilsēta, kāpas un koki, korupcija, krievi, kultūra... Visas šīs lietas vieno un tieši ietekmē Jūrmalas vietējā vara. Tādēļ par varas darbiem un attiecībām ar iedzīvotājiem Latvijas Radio devās uz Jūrmalu aprunāties ar kultūras socioloģi Dagmāru Beitneri. Viņa ir jūrmalniece apaļus 30 gadus, un aizvadītajā vasarā kādā personiskā lietā pati izjutusi varas attieksmi.

Šķiet, šovasar uzmanība vairāk nekā citus gadus pievērsta tiem, kuri nomaldījušies mežā, īpaši maziem bērniem. Viens no skaļākajiem gadījumiem bija Saulkrastu apkārtnē mežā nomaldījies trīsgadīgais Rūdolfs. Zēns pazuda kādā vasaras dienā pastaigas laikā, kad mamma uz brīdi novērsusies, sarunājoties ar kaimiņieni.

Latvijas Radio šogad vairākkārt ir stāstījis par bīstamo suņu slimību barības vada paplašināšanos, ko veterinārārsti saista ar Latvijas uzņēmuma Tukuma Straume ražoto suņu barību Dogo. Aprīlī Latvijas Radio viesojās pie saslimušo suņu saimniekiem Māra un Lailas Lejām. Gada noslēguma rubrikā „Cilvēks ziņu virsrakstos” Latvijas Radio atkal devās uz Tukuma pusi, lai noskaidrotu, kā suņiem šobrīd klājas.

Arī šogad Ukraina nav pazudusi no uzmanības centra. Donbasā arvien ir prokrieviskie kaujenieki, Krima ir okupēta, bet Ukrainas prezidents Petro Porošenko, valdības pārstāvji un aktīvisti regulāri brauc uz Briseli atgādināt par sadarbību. Nākamais solis, ko Ukraina patlaban gaida visvairāk, ir vīzu režīma atcelšana. Brisele to ir apsolījusi, visi mājas darbi ir izpildīti, atlicis vairs tikai oficiāli pieņemt Eiropai svarīgu formalitāti, kas ļauj režīmu iesaldēt, ja pēkšņi rodas problēmas. Kijeva cer, ka tas notiks drīz un jau nākamgad Ukrainas pilsoņi uz Eiropu varēs ceļot brīvi. Ceļojot no Kijevas un Briseli, Ina Strazdiņa satika Alekseju Khmeļovu, jaunu ukraiņu puisi, kurš pirmo reizi lidoja uz Eiropu, vēl ar vīzu kabatā, bet ar lielām cerībām, ka drīz tā būs vēsture.

Iesākot šī gada rubriku „Cilvēks ziņu virsrakstos”, Latvijas Radio piedāvā atskatīties uz bēgļu uzņemšanu, ko Latvija uzsāka šī gada sākumā. Februārī Rīgā ieradās pirmās pārvietotās personas Eiropas Savienības programmā, un vēl vairāki desmiti cilvēku šeit nokļuva nelegāli, šķērsojot sauszemes robežu. Decembrī Latvijā atgriezies kurds Tariks, kurš kopā ar sievu un septiņiem bērniem bija viens no pirmajiem, kas Latvijā saņēmis starptautisko aizsardzību. Arī viņš bija starp vairākiem desmitiem bēgļu, kas saņēmuši statusu, izlēma doties uz Vāciju. Darbs ārvalstīs Latvijas bēgļiem tiekot atteikts, taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc teju vienmēr labā noskaņojumā esošais vīrietis sakravājis somu un atgriezies Rīgā.