Rta Intervija

Krievijas līdera Putina ieceres saistībā ar iebrukumu Ukrainā nav mainījušās, tāpēc pašlaik nevar runāt par vienkāršu pamieru, jo Ukraina savas teritorijas vēlas atgūt. To šorīt Latvijas Radio pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš atzina, ka ASV vēlēšanu ietekmē pieaug spiediens par miera sarunām, un kandidāta Donalda Trampa izteikumi par iespēju karu izbeigt vienā dienā radot satraukumu. Sārts arī norāda, ka pat pieņemot, ka Krievijas karu Ukrainā iesaldētu, tas nenozīmētu mieru. Sadarbības atjaunošana ar Rietumiem nav iespējama, jo karš ir sākts daudz plašākā nozīmē. Viņš atzina, ka sarunas ar Ukrainu un Krieviju varētu rīkot tikai valstis, kas spēj sarunāties ar abām pusēm, taču tādu valstu esot maz. -- Ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka aptaujā noskaidrots, ka pieaudzis Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas atbalsta Ukrainas un Krievijas miera sarunu sākšanu. Arī Ukrainas iedzīvotāju vidū šāds uzskats aizvien vairāk iegūst piekrišanu un aktīvi par miera sarunām d

Jūrmalas privātīpašumiem stihijā nodarītie zaudējumi aizvien tiek rēķināti, bet tie būs ļoti lieli, jo koki postījuši sētas un ēkas, bet daudzviet kūrortpilsētā arvien ir palielināts ūdens līmenis. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe no Zaļo un Zemnieku savienības. Pašlaik dome cilvēkus atbalstot tikai ar to, ka piedāvā savākt ārpus sētām izliktos kritušos kokus, savukārt par zaudējumiem aicina ziņot pašvaldībai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta jaunā vadītāja, pludmales volejbolista Aleksandra Samoilova prioritātes arī turpmāk būs bērnu un jauniešu sporta atbalstīšana un aktīva dzīvesveida popularizēšana, bet profesionālajiem sportistiem pēc atbalsta vairāk esot jālūkojas privātajā sektorā. To Samoilovs pastāstīja intervijā Latvijas Radio. Viens no viņa pirmajiem darbiem bijis risināt ieilgušās finanšu problēmas Murjāņu sporta skolā, kur konstatēti arī pārvaldības trūkumi. Pēc skandāliem par treneru nepiedienīgu uzvedību Samoilovs sola strādāt arī pie sporta izglītības emocionālās vides drošības uzlabojumiem.

Latvijā ir vērojama pakāpeniska ekonomikas atjaunošanās, bet ne tik strauja, kā gribētos. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš apgalvo, ka būtiski augusi ārvalstu investoru interese, kas šajā gadā jau vērtējama gandrīz septiņarpus miljardu eiro vērtībā, bet iepriekšējos gados bija ap piecu miljardu apmērā. To izdevies panākt arī ar būvniecības normatīvu vienkāršošanu, iespējām vieglāk piesaistīt darbaspēku un arī ar ienākošo Eiropas atbalstu.

Zāļu valsts aģentūra šogad īpaši aicinājusi iedzīvotājus ziņot par medikamentu blaknēm. Savukārt aģentūras Zāļu drošuma nodaļas vadītāja Ilze Viņķele šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt aicināja arī drošāk ziņot par blaknēm saistībā ar Covid vakcīnu nelabvēlīgo ietekmi. Viņa uzsvēra, ka būtu gan jāpaspēj ievērot termiņu. Viņķele arī vērtē, ka izmaiņām zāļu cenu regulējumā ir nepieredzēti plaša opozīcija un bažas rada tas, ka iebildumi ir arī tiem, kas parasti citādāk noskaņotie. Vienlaikus viņa atgādina, ka jau iepriekš, strādājot ministrijā, ar kolēģiem esot sākusi farmācijas regulējuma revīziju un pieredze liecinot, ka izmaiņas farmācijā vienmēr tiekot uzskatītas par nepietiekami sagatavotām.

Nodokļu ieņēmumi šogad ir labāki un varētu sasniegt pat 8% pieaugumu, savukārt ar valsts finansēm budžetā nav tik labi. To sacīja finansu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas Radio programmā Labrīt. "Valsts maks pagaidām nepildās kā cerēts - nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pirmajā pusgadā par 0,5% jeb nepilniem 33 miljoniem eiro atpaliek no plānotā, un arī gada griezumā ieņēmumi šogad nesasniegs plānoto," atzina Ašeradens. Viņš teica, lai arī sākotnējās izvirzītās prioritātes ir izglītība, veselība un drošība, tomēr jāskatās, ko varam atļauties. Naudas jaunām prioritātēm nebūs un plānoto trīs prioritāšu vietā, kas līdz šim bija izglītība, veselības un drošība, ir palikusi viena - galvenā - drošība. Oktobra vidū budžetam jādodas uz Saeimu, teica Ašeradens, bet Saeimas Budžeta komisijas vadība nodokļu celšanu neatbalsta.

Latvijā reģionālajos autobusu maršrutos ir gaidāmas pārmaiņas – valsts finansētos reisus plānots samazināt, lielāku uzsvaru liekot uz komercpārvadājumiem un transportu pēc pieprasījuma. Tā Latvijas Radio pastāstīja Sabiedriskā transporta padomes jaunā priekšsēdētāja Annija Novikova, kura līdz šim padomē darbojusies desmit gadus.   Pirms nepilna mēneša amatā viņa nomainīja ilggadējo padomes vadītāju Dinu Merirandu, kurš tagad vada Autotransporta direkciju. Jautājumos par reģionālo autobusu un pasažieru vilcienu pārvadājumiem Sabiedriskā transporta padome Latvijā ir galvenā lēmējvara.  

Budžeta sarunas nebūs vieglas, tā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts). Jebkura nozare ir saistīta ar drošību un šobrīd budžeta sarunās tas parādās, arī mediju nozare ir svarīga. Tomēr pieejai jābūt skaidrai un konsekventai. Valdības sēdes slēgtajā daļā šodien, 23. jūlijā, lemj par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2025.-2036. gadam. Šis drošības politikas dokuments ir slepens un tas ir pamatoti, atzīst Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka pretējā gadījumā tas radītu pietiekami lielu ievainojamību, jo arī pretējā puse neguļ un spēj informāciju analizēt. Tomēr arī šajā situācijā pietiekami daudz arī zinām par tēriņiem no drošības budžeta – gan par poligona attīstību, sabiedroto klātesamību un arī citām lietām. Bergmanis atzina, ka izaicinājumu šobrīd ir daudz, jo vienlaikus šajā jomā notiek uzreiz ļoti plaša attīstība, kurā iesaistīti ļoti daudz cilvēku.

Latviešu kamermūziku par veldzējumu savai dvēselei dēvē pasaulē atzītais soprāns Maija Kovaļevska. Viens no viņas sapņiem ir – ierakstīt albumu ar mūsu izcilākajām kamermūzikas pērlēm. Bet šobrīd Maija Kovaļevska no Sidnejas ieradusies Latvijā, lai gatavotos Violetas lomai Verdi operā "Traviata", kas būs Siguldas opermūzikas svētku galvenais notikums un izskanēs 27.jūlijā. Violetu Maija dziedājusi pirms 11 gadiem Vīnes Valsts operā, Latvijā šo lomu viņa dziedās pirmo reizi. Sarunā ar Latvijas Radio operdziedātāja stāsta gan par savu dzīvi Austrālijā, gan par pandēmijas ietekmi uz mākslas pasauli, gan par to, kā viņai izdodas sevi uzturēt tik lieliskā fiziskajā formā.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ko premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" virza Valsts kancelejas vadītāja amatam, cer lauzt tradīciju, ka kancelejas vadītājs zaudē amatu politisku motīvu dēļ. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt viņš sacīja, ka pievērsīs uzmanību birokrātijai pārvaldē un vēl viens jautājums ir par ierēdņu darbu attālināti.  

Ceļš uz Liepāju, kur notikušas vairākas avārijas, kopumā ir labā stāvoklī, taču problēmas varētu radīt samērā lielais ceļa apaugums. Tas secināts Ceļu satiksmes drošības direkcijas veiktajā auditā par konkrēto šoseju. To Latvijas Radio pastāstīja direkcijas valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. Runa esot par nenopļautu zāli un apaugušiem krūmiem. Tas samazina redzamību sākot apdzīšanas manevru – pauda Aksenoks. Par konstatētajām nepilnībām informēts uzņēmums „Latvijas valsts ceļi”. Aksenoks pieļauj, ka līdzīga situācija varētu būt arī uz citiem autoceļiem.

Narkotiku lietotāju atbrīvošana no kriminālatbildības ir pretrunīga lieta. Lai nosvērtos par vai pret šajā jautājumā, jābūt dziļam pamatojumam un izvērtējumam, tā intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs Roberts Stašinskis. Jau vēstījām, ka Ārstu biedrība un ar riska grupu jauniešiem strādājošais "Open radošais centrs" aicina Latvijā dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, jo uzskata, ka tas varētu pavērt lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu. Veselības ministrija norādījusi, ka lietotāji jau šobrīd ir atbrīvoti no atbildības situācijās, kad palīdzība sniegta tiem, kas pārdozē un vai paši meklē palīdzību

Desmit Latvijas augstskolās sākas elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām. Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis stāsta, ka uzņemšana norisinās divās kārtās, kur pirmos rezultātus paziņos nākampiektdien, 26. jūlijā, bet otrās kārtas rezultātus mēneša beigās. Izmantojot vienoto sistēmu, absolventi var pieteikties studijām Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, Banku augstskolā, kā arī Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģijas akadēmijā, Vidzemes Augstskolā, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Ventspils Augstskolā un Ekonomikas un kultūras augstskolā.

Rīgā atsevišķas vietas ir nolaistas, mājas drūp, savukārt ielas nepareizi remontē – tādi secinājumi ir Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas, kas pašvaldības arhitekta dienestu vada jau pusotru gadu. Dienests šogad taisoties publicēt vadlīnijas, kurās būšot apkopoti ieteikumi, kā ielas būtu jāremontē, vidi pilsētā padarot patīkamāku. Baltijas galvaspilsētu attīstībā Rīga patlaban atpaliek. Tiesa to ir iespējams mainīt – Rīgai ir potenciāls, lai kļūtu par Baltijas centru. To saredz Pēteris Ratas.   Jūs daudzus gadus esat strādājis par arhitektu Ņujorkā, Šanhajā. Rīgā pilsētas arhitekta amatā jūs esat jau pusotru gadu. Ko pa šo laiku jūs esat identificējis kā problēmu? Pēteris Ratas: Pilsēta ir komplekss. Es domāju, te daudz lietu, kas varēja būt labākas un kas varbūt mūs attur, bet būtiski, manuprāt, – varbūt mēs esam nepietiekoši investējuši savā publiskā infrastruktūrā un ārtelpā, un arī nepietiekoša investīcija pilsētas attīstībā, jo, lai mēs redzētu kvalitatīvāku pilsētu, skaistāku pilsētu, viņa ir jā

Līdz vēsturiski pirmajam Pasaules čempionāta rallijam Latvijā atlikusi nedaudz mazāk kā nedēļa - posms startēs jau ceturtdien, 18. jūlijā, ierakstot jaunu lappusi Latvijas autosporta vēsturē. Viens vēsturisks ieraksts jau veikts - Mārtiņš Sesks/Renārs Francis kļuvuši par pirmajiem latviešiem, kas Pasaules čempionāta posmā piedalījušies tobrīd galvenajā klasē un ar labāko pieejamo tehniku. To viņi paveica jūnija beigās Polijā, braucot ar "Rally1" mašīnu. Kā Mārtiņš Sesks gatavojas posmam savās mājās. Kā sadzīvot ar neizbēgamo publikas spiedienu un kas tad notika viņu pirmajā mēģinājumā rallija augstākajā līmenī, skaidrojam sarunā.

Vašingtonā 11. jūlija vakarā ir noslēdzies NATO valstu līderu samits. Noslēguma paziņojumā tika apstiprināts, ka Ukrainas tuvināšanās aliansei ir neatgriezeniska. Tomēr, kā bija gaidāms, ielūguma vēstuli šai valstij NATO sabiedrotie vēl nav gatavi sniegt. Turpinās arī progress Baltijas valstu drošības stiprināšanā. Latviju šajā samitā pārstāvēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Uz sarunu Vašingtonā viņu aicināja mūsu korespondents Artjoms Konohovs. Samits tuvojas noslēgumam, mēs tiekamies Vašingtonā, samita norises vietā. Vakar jūs sacījāt, ka Baltijai ir gaidāmi labi lēmumi. Pastāstiet vairāk, kas, jūsuprāt, ir šie labie lēmumi, kas ir apstiprināti? Edgars Rinkēvičs: Viss, kas skar tās iniciatīvas, kas stiprina gaisa telpas aizsardzību, pretgaisa aizsardzību, viss, kas attiecas uz nepieciešamo pilnvaru apjomu NATO bruņoto spēku komandierim Eiropā. Tur gan jāsaka, ka, teiksim, tā diskusija, varbūt Latvijā bija vairāk izteikta nekā ārpus Latvijas par piektā panta piemērojamību no pirmās sekundes, pirmās

Jaunievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopāns no partijas „Latvija pirmajā vietā” piedalījies jaunas Eiropas Parlamenta politiskās grupas –„Patrioti Eiropai” – izveidē. Šajā grupā atrodami arī, piemēram ar Krievijas smagos kara noziegumos apsūdzētā prezidenta Vladimira Putina kontaktus uzturošā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna domu biedri un Francijas labējo līderes Marina Lepēnas līdzgaitnieki. Krištopāns intervijā Latvijas Radio izteicās, ka viņa un šīs jaunās deputātu grupas lielais mērķis ir cīnīties pret migrācijas politiku.

Vašingtonā notiekošais NATO līderu samits būs liels pārbaudījums ASV prezidentam Džo Baidenam. Ja viņš nespēs to izturēt, tad spiediens atteikties no kandidēšanas uz otro termiņu būs milzīgs – tā intervijā Latvijas Radio saka Vācijas Māršala fonda eksperte Kristīne Bērziņa. Viņa atgādina, ka Baidenam šonedēļ trīs dienas būs aktīvi jāpiedalās dažādos augsta līmeņa pasākumos, jātiekas ar citu valstu līderiem un noslēgumā jāuzstājas preses konferencē, ko viņš dara reti. "Redzēsim, kā būs. Ja viņš ir spējīgs kompetenti, pārliecinoši vadīt samitu, ja viņš var labi atbildēt uz žurnālistu jautājumiem pašās beigās, ceturtdienā, tad viņš būs izturējis testu, pārbaudījumu par to, vai viņam būtu jābūt demokrātu kandidātam. Bet, ja gadījumā atkārtosies kaut kas tāds, kas bija redzams pirms pāris nedēļām debatēs, tad bez jautājumiem viņam būs milzīgs spiediens atkāpties no nākamā prezidenta kandidāta statusa," vērtē Bērziņa.

Iekšlietu ministrija sagaida, ka šovasar būs vairāk studētgribētāju dažādās iekšējās drošības mācību iespējās, tajā skaitā jaunajā studiju programmā, ar kuru plānots būtiski audzēt policijas izmeklētāju skaitu. Tā šorīt Latvijas Radio izteicās Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Šobrīd norisinās pieteikšanās Iekšējās drošības akadēmijas piedāvātajās studiju programmās, kuras īsteno Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte un Valsts policijas koledža. Lai topošos un esošos policistus mudinātu mācīties un palikt iekšlietu nozarē, Kozlovskis sola algu pielikumu arī nākamajā gadā. Raizes gan sagādājot būtiskais finansējuma pieaugums aizsardzības nozarei, kas iekšlietām atņemot topošos darbiniekus.

Spānijas Augstākā tiesa paziņojusi, ka jaunais Amnestijas likums neattiecas uz apsūdzībām par naudas izšķērdēšanu, kas izvirzītas pret bijušo Katalonijas valdības vadītāju un neatkarības kustības līderu Karlesu Pudždemonu. Līdz ar to, joprojām spēkā ir arī viņa aresta orderis. Kā zināms, Spānijas parlaments nesen apstiprināja likumu, kas paredz amnestiju visiem Katalonijas neatkarības kustības dalībniekiem. Tomēr opozīcijas politiķi un vairāki tiesneši asi iebilst pret šo risinājumu. Līdz ar to, Katalonijas valdības ārlietu ministre Meritsela Sereta uzskata, ka svarīgākais šobrīd ir sekot Amnestijas likuma ieviešanai dzīvē.