Zinmais Nezinmaj

Nesen raidījumā runājām par misijām uz Marsa un secinājām, ka cilvēka soļi uz sarkanās planētas ir vēl krietni tāla nākotne. Taču mūsu planētai vistuvākais objekts Visumā ir Mēness, Zemes pavadonis, uz kura reiz cilvēki spēruši soļus. Pēdējos gados sākusies dinamiska stafete uz Mēnesi. Sākot ar derīgajiem izrakteņiem, beidzot ar plāniem radīt pirmo cilvēku apmetni uz Mēness - mūsu planētas pavadonis šobrīd kļuvis par iekārotu objektu gan privātajām kompānijām, gan valstu finansētajām kosmosa institūcijām. Kāda šobrīd ir interese par Mēnesi, vai un kad cilvēki dosies misijās uz šo pavadoni, un kādas ir zinātniskās un ekonomiskās intereses, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē IT speciālisti un astronomijas entuziasti Ints Ķešāns un Raitis Misa. Raitis Misa vērtē, ka programmas "Artemīda" (Artemis) misija uz Mēnesi dosies jau šogad, lai pārbaudītu visi aparatūru, kas nepieciešama nākamajam startam, kad būs cilvēki, kas aplidos Mēnesi. Nolaišanās vēl nenotiks. Daudz jau kosmosā izpētīts ar robotu palīdzību, kā

Puķu pods uz palodzes var būt mīļš rūpju objekts mums, bet, vai tas jūt mūsu gādību? Kaktusa spēja pielāgoties un izdzīvot, kad esam to uz laiku atstājuši novārtā, ir spilgts pierādījums tam, ka augiem ir izdzīvošanas stratēģijas un tie nav pilnīgi bezspēcīgi. Taču, vai augi spēj "pieņemt lēmumus", vai tiem varētu piemist kas tāds, ko cilvēku pasaulē saucam par apziņu par sevi un apkārtējo vidi. Vai augi apzinās pasauli sev apkārt un kā tie reaģē uz pasauli sev apkārt, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš. Vai ir pamats domāt, ka augi sajūt to, kas notiek istabā un kā pret tiem izturamies?  "Tas jautājums ir ļoti aktuāls jau no senām dienām. Ir romantiskās bioloģijas virziens, kad bija tendence augiem piedēvēt pilnīgi visas tās pašas izjūtas, kas ir cilvēkam. Šeit uzreiz gribu teikt, ka ir jāatšķir, vai tās ir sajūtas, vai tās ir izjūtas, jo mēs pilnīgi kaut ko atšķirīgu ar to saprotam," atzīst Ģedert

Valoda ir atslēga uz pasauli, ar to mēs ne tikai sazināmies savā starpā, bet arī paši sev strukturējam pasauli. Valoda nav tikai vārdu un teikumu konstrukcijas kopums. Tas ir veids, kā apliecinām savu domāšanu un pasaules uztveri. Lai arī latviešu valoda mums ir viena, tās lietojums ir ļoti individuāls. Kādus  vārdus lietojam, kā cits citu saprotam, to pēta psiholingvistikas nozare. Ko krāsa, dzimte un laika lietojums valodā stāsta par mūsu uztveri, skaidro Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Justīne Bondare. Anatomijai un cilvēka ķermenim veltīta izstāde Anatomijas muzejā un Mākslas akadēmijā Šoruden divas izstādes uz Latviju atvedis britu keramiķis Padijs Hārtlijs. Tajās ar dažādu materiālu palīdzību pētīti tādi jautājumi, kā cilvēka ķermeņa unikalitāte, slimība un veselība, dzīvība un nāve, kā tehnoloģiju sasniegumi. Keramikas intervence ar 99 “‘fītiem”, stāsts par magoni no jēra sirds audiem, bēru urna, kas izdaiļota ar medikamentu ievadīšanai paredzētām caurulītēm -

Grenlande ir pasaulē lielākā sala, tā sevī slēpj lielāko ledus apjomu visā Arktikā un tās dzīles ir četrus miljardus sena vēsture. Šī sala ir ne tikai unikāls vēstures arhīvs savdabīgā saldētavā, tā ir arī paradīze polārpētniekiem. Polārpētnieki no Latvijas atkārtoti devušies ekspedīcijā uz Grenlandi - lielāko salu pasaulē, kur Kānākas pilsētas tuvumā veikuši mērījumus ledājos. Kā pētniekiem gājis un kas atklāts, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta polārpētnieks, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs. Pirms doties uz Grenlandi, stāsts par ekspedīciju uz Panamu Panama ir valsts Centrālamerikā un to raksturo tropu meži ar lielu sugu daudzveidību. Pirms dažiem gadiem turp bija devusies arī Latvijas zinātniece, lai pētītu dzīvību uz tropu koku lapām. Iegūto datu ir tik daudz, ka tos varētu turpināt analizēt arī šobrīd. Kāds bijis pētnieku uzdevums, kādi ir sasniegtie rezultāti un kāpēc šādas eksotiskas ekspedīcijas ir nepieciešamas, stāsta pētni

Skaņa, vārdi, valoda - dzirdei ir fundamentāla loma pasaules uztverē, taču tikpat neiztrūkstoša sastāvdaļa no tā, ko dzirdam sev apkārt, ir arī klusums. Taču kā klusumu uztver mūsu smadzenes? Kāda ir klusuma loma valodā, kā pasauli sadzird cilvēki ar dzirdes traucējumiem un kas notiek smadzenēs, ja klusuma vai arī trokšņa ir par daudz, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško. Skats uz meditāciju no zinātnes puses  No garīgas prakses pagātnē meditācija mūsdienās kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu daudziem cilvēkiem visā pasaulē. Vairums to saredz kā iespēju labi sagatavoties dienai vai nomierināt savu trauksmaino prātu. Iespējams, netrūkst arī skeptiķu, kuri meditācijas nozīmi apšauba, taču neirozinātnes pētījumi apstiprina, ka meditācija patiesi var sniegt terapeitisku efektu. Pasaule

  Vārdam ir liels spēks, tam ticējuši mūsu senči visā pasaulē. To pierāda buršanās tradīcijas, ko cilvēki piekopuši teju visās tautās visos laikos, uzticot savu likteni vai bēdu augstākam spēkam. Dzīve mainīgā pasaulē, kurā cilvēks atstāts likteņa varā, noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc Latviešu folkloras krātuvē ir vairāk nekā 54000 buramvārdu variantu. Ko cilvēki piebūra, kādus vārdus izteica un kādi bija buršanās lietpratēju likteņi laiku grožos, raidījumā Zināmais nezināmajā šīs tradīcijas palīdz iepazīt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks folklorists Aigars Lielbārdis. Cilvēku pārvērtības par dzīvniekiem latviešu mitoloģijā Kad cilvēks gribot palikt par vilkaci, tam esot jāizlien caur egles sakni. Cilvēki, kas pārvēršoties par vilkačiem, esot vai nu vilka ausis vai vilka acis, vai vilka aste, vai kas cits no vilka. Tā vēstī viens no daudzajiem latviešu tautas ticējumiem. Pārvērtības kā iespējas vai sods, par ko cilvēks varēja pārvērsties vai tika pārvērsts? Čūska, kaza, ezis,

No atkritumiem uz zvaigznēm - tāds ir inženieru radīts risinājums iekārtām, kurām jābūt karstumizturīgām. No pelniem radīts unikāls pārklājums varētu noderēt gan kosmosa kuģu radīšanā, tas ļautu kosmosa kuģiem izturēt milzīgas temperatūras, atgriežoties Zemes atmosfērā, gan pasargātu no bezpilota lidaparātus no lāzeriem. Par pētījumiem plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Andrejs Šiškins. LU pētnieki palīdzēs cīnīties ar atkritumiem Zemes orbītā Ne tikai uz Zemes, bet arī tās orbītā atkritumi ir samilzusi problēma. Ne reti tie ir potenciāls drauds satelītu un misiju darbībai. Lai to risinātu pasaules mērogā tiek risināta kosmosa objektu novērošana un tajā savu artavu sniegs arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūts. Lai arī izplatījums mums šķiet milzīgs, kurā pamatīgos attālumos cits no cita atrodas un pārvietojas planētas, zvaigznes, asteroīdi un pavadoņi, tomēr pēdējos gadu desmitos arī cilvēks ir ievērojami piepildījis kosmosa t

Zinātne ir ārkārtīgi dinamiska nozare, bez tās sniegtā pienesuma mūsdienu pasaulē nevaram dzīvot, bet vienlaikus tā ir mūsu kultūras, tautsaimniecības un izglītības joma, ka prasa ilgtermiņa domāšanu. Vai politiķiem Latvijā tāda ir? Vai izpratne par zinātnes pienesumu un vajadzībām ir pietiekama un vai zinātnes finansējums ir galvenā problēma, kuru jaunajai Saeimai lūdz risināt zinātnieki? Kā jaunie nozares pārstāvji vērtē esošo zinātnes politiku un ko par zinātni saka partiju programmas? Raidījuma viesi: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Antra Boča un Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes profesors Kristaps Jaudzems. Vēlēšanu biļetenu nozīmīgums Vēlēšanu biļetens varētu šķist pavisam ikdienišķs papīra gabaliņš, un pēc viena konkrēta politiskā spēka izvēles pārējie biļeteni bieži vien nonāk atkritumu urnā. Tomēr biļetens ir laikmeta liecība, un tas spēj ietekmēt arī to, kādas izvēles izdara vēlētāji. Biļetenu vēsturei un izmaiņām laika gaitā šobrīd

Cilvēks ir suga, kas ar savām kognitīvajām un komunikācijas spējām ir spējusi pielāgoties dzīvei teju visos kontinentos un vairoties neaptveramos apmēros. Taču līdzīgi kā citi dzīvnieki, arī cilvēki ir mainījušies laika gaitā. Homo Sapiens, kādu uz mūsu planētas varēja sastapt pirms simtiem un tūkstošiem gadu nav tas pats, ko sastopam šodien. Cilvēks ir ir krietni mainījies savā pastāvēšanas vēsturē. Sākot ar ķermeņa garumu, beidzot ar žokli, galvaskausu un daudz ko citu. Kāds cilvēks izskatīsies pēc desmitiem tūkstošu gadu un kādi apstākļi liek cilvēka ķermenim mainīties, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals, antropoloģe, vēsturniece, Medicīnas vēstures muzeja pētniece Rita Grāvere un Rīgas Stradiņa universitātes docente un Antropoloģijas laboratorijas vadītāja Silvija Umbraško. Kāds bijis mūsu senču galvaskauss? Pagājušā gadsimta 20. - 30. gados notika ekspedīcijas, kurās, kā tolaik teica, cilvēkmērītāji devās ekspedīcijās, anketēja un mērīja Latvija

Šogad rudens nenāk ar pilniem sēņu groziem pie, bet pie sēņu klātbūtnes mežos esam pieraduši un novērtējam šo dabas bagātību kā lielisku piedevu uzturā. Taču sēņu stāsts iesniedzas tālā pagātnē, miljoniem gadu pirms cilvēks nolēma tās pagaršot. Cik senas ir sēnes uz mūsu planētas un ko zinām par to dzīvi miljoniem gadu senatnē? Cik lielas bija sēnes laikā, kad planētai bija lielummānija un liels bija itin viss? Par sēņu vēstures zināmo un nezināmo raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta paleontologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu katedras vadītājs Ervīns Lukševičs. Savulaik, pirms 450 miljoniem gadu, ir augušas milzīgas sēnes uz Zemes. Tā bijusi vai nu sēne vai milzīgs ķērpis. Diametrā tā varēja sasniegt ap metru, lielākās varēja būt ap 8 metru augstumā.  "Tām sēnēm nebija cepurītes, ne kādas citas morfoloģiskās īpatnības, vienkārši liela kolonna," skaidro Ervīns Lukševičs. "(..) sēnes, kas nozīmīga organismu grupa, ļoti specifiska un dzīvniekiem ļoti tuva, bet ar aug

Tik raibs kā dzeņa vēders - tādi ir bijuši pēdējie gadi visās dzīves jomās, vispirms Covid pandēmija, kas mainīja ikviena ikdienu iepriekš neparedzētā veidā, pēc tam karš kaimiņos, kas no jauna lika domāt par mūsu drošību. Tagad arī krīze enerģētikā un citas problēmas, kur šajā raižu pilnajā laikā atrodas vides jautājumi, vai tie ir piemirsti un nostumti malā, vai tomēr skaļi piesaka sevi un tos ilgi ignorēt nevārēs. Tuvojas vēlēšanas, un vides organizācijas turpina tradīciju iepazīt partiju programmas un politiķu nostājas vides aizsardzības jautājumos. Ko partiju programmas saka par vidi, vai dabas vērtības un vides aizsardzība vispār ir politiķu dienaskārtībā un kā pildīti solījumi iepriekšējā sasaukumā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Dabas fonda politikas koordinātore, projekta "Zaļais barometrs vadītāja Baiba Baltvilka, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Neaugsme – utopija vai nākotnes realitāte

Cilvēks spēj mācīties un tā ir fantastiska spēja, kas piemīt tikai dzīvām būtnēm. Tomēr varbūt varam iemācīt mācīties arī paša cilvēka radītās nedzīvās būtnes, piemēram, robotus? Šādas idejas šobrīd virmo tehnoloģiju pasaulē un jau arī pirmie rezultāti ir redzami. Robots, kas 10 minūšu laikā iemācās spēlēties ar plastilīnu labāk nekā cilvēks. Robots, kurš iemācās domāt kā bērns. Robots, kurš pats iemācās mainīt skriešanas gaitu. Vai mūsu nākotne ir roboti, kuri prot pielāgoties apstākļiem un apgūt prasmes, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesors Agris Ņikitenko. Kāda nozīme svešvalodas un matemātikas apguvē ir iedzimtībai? Vai cilvēki tiešām piedzimst ar grūtu galvu matemātikā, vai tas ir tikai prakses un labu pedagogu trūkums? Ir dzirdēts speciālistu atzinums, ka matemātika ir abstrakta zinātne un tas ir viens no grūtāk apgūstamajiem mācību priekšmetiem skolā. Kāda nozīme svešvalodas un matemāt

Tūkstošiem reižu mazāks par matu un tomēr tik jaudīgs, tas ir nanoizmēra materiāls, kuru sastopam teju ik uz soļa ikdienā. To izmanto slēpju un ķiveru ražošanā, te tas paslēpts saules aizsargkrēmā un pat zeķēs. Par nanotehnoloģijām tiešām varam teikt - mazs cinītis gāž lielu vezumu. Nākotnē nanoinženierija sola mums ar aci nesaskatāmus super izturīgus pārklājumus, robotus, kas nogādā pretvēža medikamentus tieši vēžā šūnai un lērumu citu tehnoloģiju. Taču, cik ilgi līdz šiem sasniegumiem mums jāgaida? Kādi nanotehnoloģiju atklājumi jau šobrīd ir daļa no mūsu ikdienas un kas ir pētnieku dienaskārtībā šajā nozarē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks. Mēs bieži, kad piesārņojums ir īpaši bīstams,piesaucam šīs nanodaļiņas. Tāpat arī par dažādiem krēmiem mēs dažkārt runājam, ka tās nanodaļiņas jau nemaz nav tās labās. Proti, veidojas tāds priekšstats, ka varbūt nano ir kaut kas slikts, jo ir pārāk maziņš un bīstams. Tajā pašā laikā jūs pi

Karš Ukrainā no jauna licis domāt par jautājumiem, kas skar kodoldrošību mūsu reģionā. Taču ne tikai kodolieroči ir drauds videi un cilvēkiem, ķīmiskie, bioloģiskie, radiaktīvie elementi, nonākot vidē, atstāj paliekošas pēdas, kuras ir sarežģīti likvidēt un kuru ietekmi varam izjust gadu desmitiem. Pētnieki Latvijā kopā ar kolēģiem Eiropā strādā pie risinājumiem, kas jau ļautu izprastu šāda piesārņojuma izplatību, mērīšanu un, protams, aizsardzību. Par pētījumiem stāsta Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docents, Ķīmiskās fizikas institūta vadošais eksperts doktors Ingars Reinholds. Arī suņiem un kaķiem nav labi dzert ūdeni no upes vai ezera Tas, ka suni vai kaķim slāpju dzesēšana ar peļķes vai grāvja ūdeni neko nekaitē, ir mīts. Tā apgalvo speciālisti. Kāpēc minētie dzīvnieki tomēr padzeras no šādām ūdenstilpnēm un kā tas ietekmē viņu organismu, skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīna

  Aizvadīto nedēļu ziņu virsrakstos dominējušas ziņas par Padomju Savienībai veltītā pieminekļa demontāžu Rīgā. Taču pieminekļi ir ne tikai vēsturiski piemiņas objekti un simboliski slavinājumi, tie ir arī daļa no mūsu pilsētas ainavas. Ko mūsdienu Eiropu pilsētas arhitektūrā nozīmē piemineklis - vai tas ir infrastruktūras traucēklis vai lieliska oāze pilsētas dunā? Kā stāstīt vēsturi par pieminekļiem ar kontroversālu vēsturi? Par pieminekļiem 21. gadsimta pilsētā saruna ar sociālantropologu, pilsētplānotāju Viesturu Celmiņu.

Izglītības nozīmi cilvēki ir apzinājušies jau antīkajā pasaulē, taču iespēja mācīties pat mūsdienās nav visiem pieejama. Kordziedāšanas uzdevums nebija attīstīt muzikālo dzirdi vai veicināt radošumu audzēkņos, kā tas ir mūsdienās. Arī lasītprasmes uzdevums nebija radīt gudrus audzēkņus, kas spētu kritiski domāt un izvērtēt saturu. 17.-18. gadsimtā skolas zemnieku bērniem Latvijas teritorijā kalpoja pavisam citam mērķim. Kādi bija centieni izglītot latviešu bērnus pirms vairākiem gadsimtiem, kad izdzīvošanai nebija nepieciešama lasītprasme? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Latvijas Vēstures institūta direktors Gvido Straube.

Baltijas jūra ir neparasta jūra, tā ir ieskauta no teju visām pusēm, izolēta no apkārtējās pasaules, ne sāļa, ne gluži saldūdens un ar senu vēsturi. Reiz Baltijas jūras ūdeņi skalojās tur, kur šobrīd ir seklais Engures ezers. Bet vēl senākā vēsturē Baltijas jūras vietā bija līdzenums, kur tecēja senās upes. Kā radusies Baltijas jūra un kā tās krasti mainījušies laika gaitā? Par Baltijas jūras vēsturi saruna Zināmais nezināmajā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošo pētnieci, ģeogrāfijas zinātņu doktori Laimdotu Kalniņu. Piejūras izmantojums rekreācijai un ārstniecībai Jūras gaiss, kas kavē baktēriju attīstību, bija priekšnoteikums slimnīcas celšanai Liepājā 19. gadsimta nogalē, savukārt Jūrmalā slimnīca tika uzbūvēta tik 1947. gadā. Līdz tam operācijas un dzemdības notika bijušo vasarnīcu telpās. Par divu ārstniecības iestāžu vēsturi stāsta rakstniece un šo slimnīcu vēstures pētniece Lāsma Gaitniece. „Katru dienu slimniekam, kurš uzturējās slimnīcā un kuram ārsts bija par

Pirmā cilvēka misija uz Marsa nāk aizvien tuvāk. Jaunos pētījumos tiek meklēti veidi, kā cilvēkam izdzīvot šajā nemīlīgajā Sarkanās planētas pasaulē. Kā pirmie cilvēki uz Marsa elpos, ko ēdīs un vai tiks atpakaļ mājās? Šo aizraujošo tematu raidījumā Zināmais nezināmajā apspriežam kopā ar IT speciālistu un astronomijas amatieri Raiti Misu. Raidījuma gaitā arī stāsts par Marsa un marsiešu atveidi kinomākslā. Satraukts radio reportieris stāsta, kā no Marsa atlidojošiem kuģiem parādās uz trim kājām esoši agregāti, kas uzbrūk Zemei. Šī Orsona Velsa iestudētā radio izrāde izraisīja patiesu paniku iedzīvotāju vidū vairākās ASV pilsētās. Pēcāk dramaturgu kritizēja par pārlieku reālu citplanētiešu atainojumu, taču ar šo pārraidi Orsons Velss kļuva slavens. Šī radiopārraide tika iestudēta pēc 1898. gadā iznākušās zinātniskās fantastikas grāmatas „Pasauļu karš”, ko toreiz sarakstīja birtu rakstnieks Herberts Džordžs Velss. Taču arī kinopasaulē ne reizi vien ir veidoti darbi pēc šī romāna. Par to Zināmais nezināmajā s

Cilvēks, kurš ir tik garš kā Everests - šāds salīdzinājums izmantojams, ja runājam par nesenu atklājumu Gvadalupes mangrovēs. Tur pētnieki atraduši līdz šim zināmo lielāko vienšūni, ko iespējams redzēt pat ar neapbruņotu aci. Ko zinām par organismiem, kas pārliecinoši dominē uz mūsu planētas? Par baktēriju daudzveidību un to nozīmi dabā Zināmais nezināmajā studijā iztaujājam Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošo pētniek Jāni Liepiņu. Raidījumā arī stāsts par izmirušajiem dzīvniekiem tagadējā Latvijas teritorijā. Proti, Latvijas fauna agrāk un mūsdienās atšķiras. Ir dzirdēts par vairākām dzīvnieku sugām, kuras Latvijas teritoriju apdzīvojušas tālā senatnē vai vēl salīdzinoši nesen, bet šobrīd pie mums vairs sastopamas nav. Līdz ar to runa ir gan par izmirušiem dzīvniekiem, kuri nav sastopami ne Latvijā, ne arī citviet, gan izzudušam sugām, kas vēl eksistē, taču no Latvijas kādu iemeslu dēļ ir devušās prom. Zoologs, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja skaidro

Mītu sērijā iznākusi grāmata par padomju periodu "Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā." Raidījumā Zināmais nezināmajā ielūkosimies šīs grāmatas lappusēs. Studijā grāmatas idejas autors, žurnālists, vēstures pētnieks Māris Zanders un grāmatas līdzautors vēsturnieks, Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. "Tāda instrumentāla attieksme pret vēsturi nav labs tonis, bet šajā gadījumā bija ļoti praktiski piezemēta attieksme, proti, šī situācija, ko mēs varam aprakstīt kā pielāgošanos vai, gluži otrādi, nepielāgošanos, tā ar nepatīkamu regularitāti cilvēces vēsturē atkārtojas. No šī viedokļa tā nav tēma, kas ir vienkārši akadēmiski pētāma un pāršķirama lappuse, bet tā ir tāda, ar ko mēs saskaramies un, domāju, saskarsimies arī turpmāk," grāmatas ideju pamato Māris Zanders. "Lielais jautājums varētu būt par to, vai tā pielāgošanās ir laba vai nav laba," norāda Gatis Krūmiņš. "Savā ziņā pielāgošanās, tā filozofiski sakot, tas ir arī kaut kādas vienas garīgas attīstības pakāpe - spēt pieņemt kaut ko ci