Zinmais Nezinmaj

Makroaļģes jūras pludmalē cilvēkiem parasti liek saraukt degunu, taču biologi un ķīmiķi uzskata - aļģes ir neizmantots resurss mūsu dabā. Sākot ar kosmētiku un ārstniecību, beidzot ar lopbarību un iepakojumu - aļģes ir universāls augs, kuram ir plašs pielietojums. Zināmais nezināmajā sarunas dalībnieki: Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas insitūtūta vadošais pētnieks, ķīmijas zinātņu doktors Oskars Bikovens un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda. Raidījumā arī krāsains un aizraujošs stāsts par gļotsēnēm. Rozā, dzeltenas, sarkanas, zaļas, zilas - visādu nokrāsu piciņas, bumbiņas, starainas un žuburainas - tik dažādas un neparastas gļotsēnes ik gadu piesaista arvien vairāk interesentu uzmanību. Zināmais nezināmajā sarunu biedrene Vija Simansone par gļotsēnēm sāka interesēties pirms pāris gadiem un nu jau viņa nosaka gļotsēņu izskatu un to piederību konkrētai sugai ar mikroskopa palīdzību. Agrāk šo organismus pieskaitīja pie sēnēm, jo tās veido sporas, bet tās spēj arī pārvietoties. Pasaulē ko

Viens no vadošajiem pētījumiem Alcheimera izpētē, iespējams, ir viltots. Tā ziņo žurnāls “Science”. Tas sašūpojis visu zinātnes pasauli. Pētījums ticis publicēts, citēts un uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem nesenajiem pētījumiem nozarē. Cik bieži notiek šādi pārkāpumi zinātnē, kā tos kontrolē un pēc kādiem kritērijiem atlasa tālākai lietošanai? Kā tiek pārkāpti zinātnes ētikas principi un kāpēc šādi kļūdaini pētījumi tiek citēti un izmantoti kā pamats medikamentu izstrādē, par šo tematu raidījumā Zināmais nezināmajā diskutējam ar ētikas zinātnieci, Latvijas Universitātes asociēto profesori Signi Mežinsku un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, neiroloģi Zandu Priedi. Raidījumā arī stāsts par zinātnes pētījumu likteni agrākos laikos. Proti, zinātniekus jau izsenis nodarbina jautājumi par sen izzudušu vai šobrīd uz izmiršanas sliekšņa esošu dzīvnieku "atdzīvināšanu", izmantojot ģenētikas tehnoloģijas un klonēšanu. Izzuduši, izmiruši dzīvnieki varētu šķist kā pagātnes liecība, kuru sastapt var

Cīņa ar lieko svaru joprojām daudziem ir liels izaicinājums. Vai kādreiz būs zāles pret aptaukošanos, kas neprasa stingru diētu un vingrošanu, to Zināmais nezināmajā skaidrojam kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, ārsti-dietoloģi Lailu Meiju. Cilvēkam, kas vairāk kustas, strādā vidēju vai grūtāku darbu uz klaja lauka, vajag vairāk uzņemt bezslāpekļa vielu, tas ir, ogļhidrātu, kuri atrodas maizē, kartupeļos un citās stādu vielās, nekā tādam, kas uzturas slēgtās telpās. Skaidrā lauku gaisā ir bez darba, cilvēks var patērēt vairāk ogļhidrātu, tas ir, noēst maizes putras utt…, kamēr pilsētā slēgtās telpās, ir sviedros strādājot, nav lielas vēlēšanās pēc maizes un putras, tās vietā tad pilsētas cilvēkam ir jādod taukāks ēdiens vai arī vairāk cukura, lai tam būtu vajadzīgais spēks. Tā 20. gadsimta sākumā izdotajā „Mājsaimniecība un pavāru māksla” raksta tās autore – literāte un publiciste Hermīne Zālīte. Diētas svara zaudēšanas nolūkā kļūst populāras 20. gs. otrajā pusē. Jo vairāk uzturs ir p

Jūras un okeāna gultne ir mūsu acīm slēpta pasaule, to redzam tikai nirstot vai skatoties dokumentālās filmas. Tāpēc nav pārsteigums, ka par šo vidi maz ko zinām. Vai tā ir tukšs smilšains vai dzīvības pilna oāze? Kā norit dzīve jūras dzelmē un kas izpētīts par okeāna gultni, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone. Pētījums par piesārņojumu Baltijas jūrā mītošajos roņos Agrā pavasarī mūsu pludmalē atrasto roņu organismā konstatētie smagie metāli ir uzskatāms piemērs par piesārņojumu Baltijas jūrā. Kā notika paraugu ņemšana, kas vairāk uztrauc zinātniekus, piesārņojuma līmenis jūrā vai dzīvnieku stāvoklis, nonākot pludmales smiltīs, stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza zinātniskais konsultants Alesandro Di Marčio (Alessandro Di  Marzio). Iegūt analīzes ir vienkārši – pavasaros roņu mazuļi nonāk zoodārzā un tad ir iespēja iegūt asins paraugus, bet tas, kāpēc šie dzīvnieki te nonāk un ko uzrāda iegūtas analīzes, jau ir rāda krietni sarežģītāku situāc

Arktiskās floras relikts, tā dēvē pundurbērzu. Tas ir viens  no augiem, kas teju ceļojis laikā un spējis izdzīvot arī Latvijas dabā līdz mūsdienām, lai arī ir reti sastopams. reti sastopams augs, tāpēc īpaši interesants biologiem. Ko zinām par šo augu, ko par dabu senatnē stāsta šis ziemeļu augs un kā tas aug Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētniece un Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadošā speciāliste Linda Strode un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes maģistrante Madara Metāle. Padujas botāniskais dārzs - vecākais universitātes botāniskais dārzs pasaulē Itālijas pilsēta Paduja vieniem varētu saistīties ar pilsētas patrona Svētā Antonija vārdu. Citiem nāks prātā krāšņās mākslinieka Džoto freskas Skrovenji kapellā. Bet, ja runājam par Paduju, tad ievērības cienīgs ir fakts, ka Padujā atrodams pasaulē vecākais universitātes botāniskais dārzs. Paduja atrodas pusstundas brauciena attālumā no citas pilsētas – Venēcijas –, un Venē

Attēliem ir tikpat liels spēks kā rakstītam vārdam. Reizēm viens attēls var pateikt vairāk nekā garš teksts. Diemžēl un par laimi mēs dzīvojam attēlu laikmetā. Mūsdienās, kad internetā vieglāk pasniegt saturu ar vizualizācijām nevis teksta blāķiem, aug arī iespējas manipulēt ar auditoriju. Kādos ceļos un neceļos mūs vēsturē un šodien aizved datu vizualizācijas, skaidro "Datu skolas" vadītāja Latvijā Nika Aleksejeva. "Parasti datos meklējam sevi, ne katra datu vizualizācija jebkuram būs interesanta. Pat tad, ja tajā būsiet ieguldījuši daudz laika un kreativitātes. Stāsts vienmēr ir par klausītāju. Datos vienmēr meklējam sevi. Neatkarīgi no tā, kāds ir izvēlētais vizualizācijas formāts, tieši stāsts būs tas, kas padarīs to interesantu," skaidro Nika Aleksejeva. Tāpat viņa atzīst, ka manipulācija jebkurā datu vizualizācijā ir klātesoša, sākot ar to, ka jebkura datu vizualizācija ir kādu mērījumu vai skaitļojumu rezultāts. "Jau kaut kāda informācija ir pazudusi tulkojumā, jo ne visu mēs varam nomērīt 1:1 kā ir

Savu ķermeni pārzinām sliktāk, nekā zvaigznes visumā. Šāds apgalvojums ir tuvu patiesībai, ja runa ir par kādu mazzināmu mūsu organisma puzles gabaliņu, viscaur ķermeni apvijošs tīkls, kas atgādina maisu ar ūdeni - fascijām. Tās satur kopā mūsu muskuļus, tām medicīnā ilgstoši nav pievērsta uzmanību, bet tagad jauni pētījumi stāsta par fasciju parsteidzošo ietekmi uz dažādiem procesiem mūsu organismā. Kas ir fascijas un ko par tām zinām, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docente un Antropoloģijas laboratorijas vadītāja Silvija Umbraško.

  Psihoterapeita Jāņa Zālīša grāmata "Mīlestības vārdā" bija izdevums, kas visticamāk, atrada vietu teju katra Padomju Latvijas pilsoņa grāmatu plauktā. Ievākota ar avīzēm, lai nav uzkrītoša, tā lieliski simbolizēja tā laika attieksmi pret cilvēka seksualitāti. Tā nekur nebija pazudusi, bet par to nerunāja. Grūti pieejama kontracepcija, neplānotas grūtniecības, erotikas kaunināšana - šī ir tikai daļa no padomju seksuālās audzināšanās. Kāda bija seksuālā dzīve savienībā, kurā "seksa nebija", raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturniece Ineta Lipša. "Ideja, ka seksa primārais mērķis ir nevis bauda, bet bērni, tas ir vispārpieņemts priekšstats. Tāpēc jau 60. gadu beigās Rietumos seksuālā revolūcija ir tas, kas sludina tieši pretējo," atzīst Ineta Lipša. Viņa norāda, ka Padomju Latvijā izglītojošu informāciju par seksuālo audzināšanu sniedza žurnāls "Veselība". "Jau 1966. gadā tajā pašā žurnālā "Veselība" Padomju Latvijas galvenais ginekologs, kas ir bijis kaut kādos kongresos ārzemēs, viņš stāsta, ar ko

Kruīza kuģi, kravas kuģi. Ikdienā pludmalē mēs neredzam, cik kuģošana jūrā ir bieža un intensīva, un tāpat neredzams arī ir piesārņojums, ko rada notekūdeņi un balasta ūdeņi Baltijas jūrā. Ūdenī nonāk arī mikroplastmasa, īpaši no kruīzu kuģiem. Pētnieki Latvijā atklājuši veidus, kā varētu padarīt kuģošanu Baltijas jūrā tīrāku, tostarp, radot īpašu filtru no kūdras, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Jūras Akadēmijas pētniece Renāte Kalniņa un Rīgas Tehniskās Universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorante Kristīne Irtiševa. Vai arī kuģniecībā ienāk atjaunīgie resursi? Lielākā daļa kravu pārvadājumu pasaulē notiek pa jūras ceļiem. Taču kuģošana rada arī lielu pienesumu emisiju radīšanā. Kuģi dzinēju darbināšanai izmanto degvielu, kas rada sēra dioksīdu un slāpekļa monoksīdu. Vai nākotnē kuģus varētu darbināt bez fosīlā kurināmā, kas rada šādu piesārņojumu? Apsekojumos par to, kuri transporta līdzekļi atstāj ietekmi uz vidi, vienmēr parādās lidmašīnas vai automašīnas, ar

Skaņa ir mums līdzās ik uz soļa, taču ikdienā maz domājam par to, kāpēc apkārtējā pasaule skan tā, kā tā skan. Vasaras sākumā Stendes pagastā un tuvējā apkaimē bija dzirdami sprādzienam līdzīgi trokšņi, kurus radīja virsskaņas lidojumi. Šie trokšņi satrauca cilvēkus vairākās pilsētās. Raidījumu Zināmais nezināmajā veltām skaņas fizikai un skaidrojam, kā veidojas šādi trokšņi virsskaņas lidojumos un kā "ceļo" skaņa? Saruna ar Tukuma Raiņa vidusskolas fizikas skolotāju Valdi Zuteru.

Kad radās kurpju papēži un cik neprātīgus augstumus tie varēja sasniegt? Ko kājās vilka cilvēki senajā pasaulē un kā mūsdienu modē ienāca kedas? Kad parādījās labās un kreisās kājas nošķīrums un ko apavu pāris var pastāstīt par tā nēsātāja dzīvi? Par apaviem un to vēsturi Zināmais nezināmajā iztaujājam modes vēsturnieci, mākslas zinātnes doktori Edīti Paruti. "Par apaviem mēs sākam runāt jau no vissenākajām civilizācijām, tās ir seno Tuvo Austrumu kultūras. Spilgtākie piemēri nāk prātā no Senās Ēģiptes, kur, lai pasargātu pēdas no karstajām tuksneša smiltīm, tiek izmantots koka dēlītis, kurā ir caurumiņi un aukliņas, ar kurām šo dēlīti piestiprina pie pēdas," stāsta Edīte Parute. Taču saistībā ar apavu vēsturi jāņem vērā modes konteksts, statusa simbolika, starpkultūru kontakti. "Apavi bija ļoti augsta sabiedriskā stāvokļa simbols. Pat valdnieks ne visās situācijās drīkstēja valkāt apavus. Līdz ar to jau no agrīnajām dinastijām mēs redzam, ka ir norādes par īpašu amatpersonu - sandaļu nesēju." Raidījumā

Higsa daļiņu atklāja pirms desmit gadiem, 2012. gadā, taču zinātnieki CERN ir pārliecināti, ka vēl pārsteidzošāki atklājumi ir tikai priekšā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un Latvijas zinātnieku komandas CERN vadītājs Kārlis Dreimanis raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro: “Higsa bozons ir viena no elementārdaļiņām, kas veido Visumu. Tas ir īpašs, jo tieši caur šo bozonu elementārdaļiņas mijiedarbojas ar Higsa lauku, kas, savukārt, ir pilnīgi visur un ir mūsu Visuma audekla neatņemama sastāvdaļa.” Tiem, kuri ir uzķēruši daļiņu fizikas šarmu un vēlas tam pievērsties plašāk, darba vēl ir ļoti daudz, Dreimanis ir pārliecināts, aicinot jaunos pētniekus padomāt par RTU un Latvijas Universitātes doktorantūras programmu "Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas", kas tapusi sadarbībā ar CERN. Zināmais nezināmajā atgādina arī par dažādu nozaru saikni ar kvantu fiziku. Proti, kopš pagājušajā gadsimtā sevi uz skatuves spilgti pietei

Šoreiz Zināmais nezināmajā pievēršas kultūrvēsturei un mantojumam, ko mums atstājušas iepriekšējās paaudzes. Centieni saglabāt seno arhitektūru un citus vērtīgus kultūras piemekeļus mūsdienās ir aktīvāki nekā jebkad agrāk. Palīgā nāk tehnoloģijas un padziļināta izpēte, taču vielaikus arī jaunas problēmas. Klimata pārmaiņas, dabas katastrofas, nepārdomāta pārvaldība un karš ir lielākie kultūrvēsturiskā mantojuma postītāji. Raidījumā skaidrojam, kā to saglābt nākamajām paaudzēm 21. gadsimtā un kā tas notiek jau šobrīd, piemēram, Ukrainā.  Par to studijā runājam ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieci Agnesi Kukelu, RISEBA pasniedzēju, mākslas ekspertu un Latvijas Universitātes studiju programmas "Kultūrvides mantojums" izstrādātāju Ati Kamparu, kā arī kultūras pieminekļu ekspertu un arhitektūras zinātņu doktoru, SIA "ARCHIstrāvs" izpilddirektoru Bruno Deslandes. Raidījumā arī bagātīgs stāsts par pilsētām pie ūdens - Stokholma, Gēteborga, Venēcija un Rīga - tās visas ir pilsē

Pirmie Veba teleskopa attēli sajūsminājuši ne tikai astronomus, bet cilvēkus visā pasaulē. Džeimsa Veba teleskops ir pavēris mums lappuses vissenākajā vēstures grāmatā par Visumu. Tajā redzam galaktikas no pašiem Visuma pirmsākumiem. Krāšņajos attēlos skatāmas pat 13 miljardus gadu senas galaktikas un dramatiskas miglāju ainavas. Ko šie attēli mums palīdzēs uzzināt par Visuma vēsturi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta amatierastronomi un interneta tehnoloģiju speciālisti Raitis Misa un Ints Ķešāns. Zināmais nezināmajā arī stāsts par zvaigžņu dzimšanu. Proti, veroties debesīs, zvaigznes mēs redzam kā spožus punktus. Diezin vai šajā brīdī tik daudz aizdomājamies par to, ka zvaigžņu dzīvē novērojamas arī tādas stadijas kā baltais punduris, brūnais punduris un vēl citas. Bet skaidrs ir tas, ka zvaigznes no kaut kā rodas, tās savas dzīves laikā mainās un kaut kad to dzīve arī izbeidzas. Par zvaigžņu dažādiem dzīves posmiem vairāk stāsta Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills. Tātad z

Ir ierasts, ka par laikus neapmaksātu rēķinu mūs informē roboti, tāpat daudzos uzņēmumos atbildes uz jautājumiem sniedz nevis klientu konsultanti bet čatboti. Mākslīgā intelekta pielietojums gājis vēl soli tālāk, piedāvājot radīt īpašu čatbota veidu - deadbotu jeb personalizētu čatbotu, kas runā kāda miruša cilvēka vārdā. Vai cilvēkam ir iespējams izveidot digitālu versiju, kas dzīvos pēc viņa nāves, cik ētiski tas ir un kā tas mainīs to, kā sērojam, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Rīgas Tehniskās universitātes profesors Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras vadītājs Agris Ņikitenko un sociālantropoloģe Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes pētniece un Vīnes Universitātes doktorante Anna Žabicka. Kas ir deadboti? "To noteikti nedrīkst un nevajadzētu uztvert par cilvēka digitālu versiju. Nekādā gadījumā. Tam nav ne apziņas, ne attiecīgās personības, ne nekā no tamlīdzīgam vispārcilvēcīgām īpašībām. Tas ir tiešām sarunu robots, vai tērzēšanas robots, tieši tulkojot. Tātad pro

19. gadsimtā Eiropā sevi pieteica šodien tik ierasts un pašsaprotams pārvietošanās līdzeklis - velosipēds. Bet ko mēs zinām par to, kā šis transporta līdzeklis mainīja cilvēku dzīvi, pārvietošanās paradumus un notikumu gaitu? Kad tas kļuva par ceļu satiksmes neatņemamu sastāvdaļu. Šiem jautājumiem ar pētniecisku skatu ir pievērsies vēsturnieks Edgars Engīzers. Ar viņu tiekamies raidījuma Zināmais nezināmajā, lai sarunātos par velosipēdu vēsturi pilsētu ielās un ceļu satiksmē. Kopš pašiem pirmsākumiem velosipēds skaitījās bīstamāks satiksmes dalībnieks, ne kā šodien, ka velosipēdists ir mazaizsargātais satiksmes dalībnieks. "Attiecīgi arī noteikumi, atļauja piedalīties ar velosipēdu satiksme tiek izstrādāti ar pieeju, kā mazināt apdraudējumus mazaizsargātiem vai citiem satiksmes dalībniekiem. Pirmkārt, jau runājot par gājējiem. Otrkārt, runājot arī par tā laika satiksmes pamatelementu - zirgvilces transportu. Zirgam no velosipēdiem bija bail, un līdz ar to pamatā līdz pat Otrā pasaules kara beigām, pat dr

Raidījums veltīts Baltijas jūrai un jauniem atklājumiem par to. Iemesls tam ir apjomīgs pētniecības projekts, kura mērķis ir vairot zināšanas par Baltijas jūru. Vasaras laiks ir īstais brīdis baudīt Baltijas jūras sniegtos labumus, bet kas notiek zem ūdens, kas jauns uzzināts par tiem, kas dzīvo jūrā, kā jūra mainās un kāda ir vides kvalitāte Baltijas jūrā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktors Juris Aigars. Baltijas jūras ekonomiskā vērtība Ko par Baltijas jūru ir izrēķinājuši vides ekonomikas eksperti un cita svarīga Baltijas jūra ir katram no mums? Kāda ir Baltijas jūras ekonomiskā vērtība un kādi ir centieni to aprēķināt.  Uz jautājumu, cik maksā Baltijas  jūra, vides ekonomikas pētniece Kristīne Pakalniete atbild, ka jūras vērtība ir nenovērtējama. Kristīne pārstāv pētniecības un konsultāciju uzņēmumu „SIA AKTīVS”, kas nodarbojas ar ūdeņu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sociālekonomiskajiem jautājumiem un kopš 2017. gada piedalījās projektā “Zināša

Ierasts, ka vasaras sākums ir laiks, ka ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs īpaši tiek godinātas sievietes zinātnē. L`ORÉAL-UNESCO balvu Sievietēm zinātnē no Latvijas šogad saņem Rīgas Tehniskās universitātes doktorantes Anda Barkāne un Laura Vītola un Latvijas Universitātes pētniece Ilze Ļihačova. Kā ik gadu, raidījums Zināmais nezināmajā piedāvā iepazīt šī gada laureātes un viņu stāstus par atzinību guvušajiem pētījumiem. Anda Barkāne ir pētniece Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūtā. Anda Barkāne saņem atzinību par celulozes modificēšanu 3D drukas tintes izgatavošanai. Laura Vītola strādā Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātē par pētniece. Laura Vītola tiek apbalvota ar Sievietēm zinātnē balvu par pētījumu, kurā izstrādā ilgtspējīgus zema blīvuma ģeopolimēru bāzes būvmateriālus. Ilze Ļihačova ir Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijas vadošā pētni

Šomēnes lielu jubileju atzīmē Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Raidījumā ceļosim Botāniskā dārza vēsturē no pirmsākumiem līdz mūsdienām, ielūkojoties gan kolekcijas retumos, gan pētniecībā, kas norisinājusies Botāniskajā dārzā gadsimta laikā. Kāds bijis Botāniskā dārza gadsimts, kādi vēsturiskie notikumi to veidojuši un kāda ir botānisko dārzu funkcija pasaulē stāsta LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs un LU Botāniskā dārza direktora vietniece, Augu bioloģijas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Signe Tomsone.

Narcišu un hiacinšu reibinošais aromāts dārzā pavasarī, šobrīd dārzos veras peonijas un ar savu smaržu reibina jasmīni. Pīpeņu īpatnējā smarža Jāņu vainagā un neskaitāmie citi augi mūsu dārzos, pļavās, grāvmalās - vasaras sākums ir ziedēšanas laiks Latvijas dabā. Kāpēc vieni smaržo un citiem aromātu nejūtam? Vai ziedaugu smarža mūsu dārzos ir cilvēka selekcijas radīts rezultāts un kāda ir augu aromāta nozīme dabā, skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš. "Auga smarža ir viens no signāla veidiem, ko izdala dzīvie organismi," norāda Ģederts Ieviņš. Tāpat kā cilvēki sarunājas, žestikulē arī augi smaržu izmanto komunikācijai, tikai augi ar smaržu nekomunicē savā starpā. "Ir pat teiciens, ka augi runā, izmantojot smaržas, bet ir kurli," atklāj Ģederts Ieviņš.  Smarža ir starporganismu komunikācija. To smaržu, ar kuru "augs sarunājas ar augu", cilvēki nesajūt. Smarža ir domātā apputeksnētāju pievilināšanai. "Ja zieds smaržo, tas gandrī