Zinmais Nezinmaj

Ir kāds rāmis, kas nosaka to, kā redzam pasauli sevi apkārt, kā reaģējam uz dažādiem notikumiem un kāda ir mūsu saskarsme ar līdzcilvēkiem. To mēdz dēvēt par temperamentu. Sangvīniķis, holēriķis - kurš radījis šos iedalījumus un vai tiešām visus pasaules iedzīvotājus var klasificēt četrās grupās? Kā nosaka cilvēka temperamenta tipu un vai to varam mainīt? Kā to pēta un vai temperaments iedzimst bērniem no saviem vecākiem, skaidro attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes profesore Anika Miltuze. Viduslaiku psihoterapijas seansi jeb grēksūdze Atceroties teicienu, ka dalīta bēda ir pusbēda, lūkojam, kā agrāk, kad vēl nebija tāda termina kā psihoterapija un psihoanalīze, cilvēki savas bēdas izklāstīja grēksūdzē. Vai var vilkt paralēles starp grēksūdzi un psihoterapijas seansu un kādi bija garīdznieka loma, uzklausot grēksūdzi? Mūsdienās  dvēseles sarežģījumus  profesionāli  risina  psihologi  un psihoterapeiti, bet  senāk  pirms  psihoanalīzes  pamatlicēja  Zigmunda Freida  vai  psiholoģijas zinātnieka  Ka

Naftas krīze, karš kaimiņos, zaļais kurss un politiski lēmumi, kurus daudzi gaidīja gadiem, piemēram, kā strauji pāriet no fosilā kurināmā uz atjaunīgiem resursiem. Šie visi procesi strauji mainījuši enerģētikas nozari Eiropā un nu jau arī citviet pasaulē. Taču vides nozarei radušās jaunas bažas un vides aizstāvji pasaulē ceļ trauksmi, ka pieaugošā atjaunīgo resursu izmantošana neņem vērā citus vides aspektus, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanu. Vai tas nozīmē, ka klimata neitrālu politiku nevarēsim samērot ar citām dabas vērtībām, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis, Latvijas ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus un vides aizsardzības konsultants Rolands Ratfelders. Savvaļas zirgi un govis palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību Par savvaļas zirgiem būs dzirdējuši daudzi, taču tas nav stāsts tikai par romantisku dzīvnieku ganīšanos pļavās rīta agrumā. Iespējams, ka šobrīd Latvijā vairs nebūtu atsevišķu teritoriju, ja pirms vairāk

Cilvēka attiecības ar dzīvniekiem ir bezgala komplicētas - no mājas mīluļiem līdz industriāli audzētiem dzīvniekiem, no plēsējiem, kas ir apdraudējums, līdz rezervātos mītošiem indivīdiem, kuriem apdraudējums esam mēs, cilvēki. Mēs kopā apdzīvojam šo planētu, tāpēc cilvēka vēsture ir tik sena, cik senas ir mūsu attiecības ar dzīvniekiem sev līdzās. Lai labāk iepazītu šos organismus, radusies ideja izveidot tādu kā dzīvnieku inteliģences periodisko tabulu. Kāda izskatītos periodiskā tabula, ja ķīmisko elementu vietā būtu sarindoti dzīvnieki, balstoties uz to intelektuālajām spējām? Kāpēc ir radusies vēlme noteikt, kurš dzīvnieks ir apveltīts ar lielāku gudrību, kurš nē? Kā to noteikt un kāds no tā ieguvums pašiem dzīvniekiem, vērtē Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors, biologs Indriķis Krams Latvijas Universitātes docents, filosofs Artis Svece. Vērtējot ieceri sarindot un grupēt dzīvniekus līdzīgi kā ķīmiskos elementus periodiskā tabulā, vadoties pēc to gudrības vai inteliģences, Ar

Cilvēka ķermenis ir unikāls un sarežģīts mehānisms, tā darbība daudzejādā ziņā cilvēkam pašam ir noslēpums un to pārzinām sliktāk, nekā pasauli mums apkārt. Tāpēc nav pārsteigums, ka jāpaiet gadiem un jāienāk jaunām tehnoloģijām, lai iepazītu tuvāk mikropasauli, pēc kuras likumiem un vadītiem procesiem darbojas cilvēks. Tikai nesen izdevies pilnībā sekvencēt cilvēka genomu. Kāpēc atšifrēt genomu ir teju tas pats, kā lasīt valodā, kuru nesaprotam, kāpēc tas vajadzīgs un kādus atklājumus par mums pašiem tas nesīs, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Zanda Daneberga un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas ārste, ģenētiķe Ieva Mičule. Pirmais cilvēka genoma projekts sākās 1990. gadā un ilga līdz 2003. gadam. Ar tā brīža tehnoloģijām bija nepieciešami vairāk nekā 10 gadi, lai nolasītu cilvēka genoma sekvenci. "Ir skaidrs, ka mūsu genomā ir sarežģī

Arheoloģiskie izrakumi Karību jūras krastos - tas ne vienam vien izklausās aizraujoša nodarbe, gan savas eksotiskās lokācijas, gan turbulentās vēstures dēļ. Raidījumā viesosimies eksotiskajā Nikaragvā. Skaidrojam, kādi arheoloģiskie izrakumi tur notiek un ko kalnu reģionos var uzzināt par cilvēku dzīvi senatnē. Stāsta arheoloģe, Bonnas universitātes pētniece Dita Auziņa, kura vadījusi starptautisku arheoloģisko pētījumu Karību jūras piekrastē, iepazīstot šīs teritorijas seno vēsturi un gūstot patiešām unikālu pieredzi. Skaistumkopšanas priekšmeti arheoloģiskajos izrakumos Arheologi Latvijā atraduši priekšmetus, sākot no bronzas laikmeta līdz pat 17. gadsimtam, kas stāsta par skaistumkopšanu un medicīnu Latvijas teritorijā. Kā tika izmantots ādercirtnis, kā izskatījās banku ragi, kosmētiskās lāpstiņas un ausu tīrāmās karotītes? „Pirmie Latvijā izmantotie ārstniecības rīki nav šķirami no ikdienas lietošanas priekšmetiem. Medicīnas vēsturnieki un arheologi  ir norādījuši, ka ārstniecībā lietoti tie paši durša

Ne viens vien bērnībā ir centies aizrakties līdz Zemes otrai malai. Tās var šķist bērnišķīgi un naivi, taču interese par notiekošo Zemes dzīlēs nodarbina ne tikai mazus bērnus, bet arī zinātnieku prātus. Mēs arvien vairāk iepazīstam objektus, kas atrodas miljoniem kilometru attālumā no Zemes, taču aizraujoša pasaule paveras arī dziļi zem mūsu kājām. Daudziem no šiem Zemes dzīļu procesiem ir bijusi fundamentāla loma arī dzīvības evolūcijas procesā. Kā varam izpētīt Zemes dzīles, ja nevaram līdz tām "aizrakties?" Kas notiek Zemes mantijā un kodolā, ko zinām par pasauli simtiem kilometru dziļumā un kā šos procesus var redzēt zemes augšējos slāņos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Karušs. Kaitīgu minerālu nav, kaitīgi var būt minerālos esošie savienojumi Iecere šim sižetam sākās no ļo

Pētījumi fizikā ir atspēriena punkts daudzām nozarēm, kuru darbība būtu grūti iedomājam bez jauniem atklājumiem fundamentālajā fizikā. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki piedalās starptautiskā pētījumā, kur, izmantojot magnētisma īpašības, varētu rast vērtīgu pielietojumu dažādās nozarēs, tostarp, medicīnā un rūpniecībā. Par pētījumu stāsta LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Andrejs Cēbers, šīs fakultātes docents, vadošais pētnieks Guntars Kitenbergs un zinātniskais asistents Aigars Langins. RTU pētnieki strādā pie datu pārraides ātruma uzlabošanas Lai palielinātu datu pārraides kapacitāti, Latvijas pētnieku komanda radījusi inovatīvu platjoslas optiskā pastiprinātāja prototipu. Datu pārraide vienmēr saistām ar dažādiem zudumiem un signālu pārrāvumiem, lai signālu pastiprinātu, pētnieki jaunajā iekārtā izmanto īpašu šķiedru. Izgatavoto prototipu pētnieki jau kādu laiku testē un tas paredzēts, piemēram, optiskajam internetam un visam, kas saistīts ar datu pārraidi. Jaunus risināj

Tas paliks kā mūžīgs noslēpums cilvēcei, kā mūzika nonāca pie cilvēka un kurā brīdī tā kļuva par neatņemamu mūs raksturojošu pazīmi. Taču skaidrs ir tas, ka mūzika dara brīnumu lietas ar mūsu smadzenēm un emocijas ir tikai redzamā daļa. Kāpēc cilvēks tik ļoti mīl mūziku? Kas notiek mūsu smadzenēs, kad dzirdam ritmu, notis un harmonijas? Kā cilvēka prāts uztver mūziku, kā melodija, kompozīcija atrod savu vietu cilvēka atmiņā un kā notiek mūzikas uztveres pētījumi, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Valdis Bernhofs. Agrīnās atmiņas jeb atmiņas attīstība cilvēka mūžā Atmiņas par agru bērnību ir individuālas. Kāds atceras tikai pirmos skolas gadus, bet cits apgalvo, ka atceras sevi jau no pirmajiem dzīves gadiem. Kāda ir atmiņas attīstība cilvēka mūžā?  Kurā brīdī bērnībā sāk veidoties mūsu atmiņas un kā tās rodas tālākās dzīves laikā? Pētnie

Cilvēka izdzīvošana ir atkarīga no spējas darboties kā kopienai, tāpēc jau tūkstošiem gadu cilvēces pastāvēšanā izraidīšana no kopienas ir bijis bargākais sods. Taču, ja senajā pasaulē tas bija teju nāves sods un izraidīšana bija fizisks daudz, tad vēlāk gadsimtos izsūtījumam klāt nāca daudz vairāk nozīmju un mērķu.  Izraidījums, izsūtījums, trimda un bēgšana – kā un kāpēc cilvēki vēsturē pametuši savas kopienas un ko eksils nozīmējis cilvēkiem dažādos vēstures periodos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns un šīs fakultātes zinātniskais asistents, doktorants viduslaiku vēsturē Rūdolfs Reinis Vītoliņš. Otrais pasaules karš maina latviešu žurnālistu dzīvi trimdā Kā trimdas laikā darbojās latviešu periodika, konkrēti, kā Otrā pasaules kara beigās latviešu bēgļu nometnēs iznāca laikraksti un par ko preses rakstīja? Lielais vairums periodikas iznāca Vācijā un pirmais laikraksts bija "Latviešu Balss". Laikraksts sni

Rīts ar uzmundrinošas kafijas krūzi vai saruna ar tuvu cilvēku pie kafijas tases ir svarīga ikdienas dzīves sastāvdaļa daudziem cilvēkiem, jo īpaši rietumu pasaulē, kur kafijas patēriņš pēdējās desmitgadēs ir audzis. Taču kafija ir arī viens no pārtikas produktiem, kuru visvairāk vairāk ietekmēs klimata pārmaiņas. Pētnieki min pat 50% samazinājumu izaudzētās kafijas apjomiem, norādot, ka sausums un citas likstas varētu apdraudēt kafijas audzēšanas nozari dažādos pasaules reģionos. Vai tiešām pēc 50-70 gadiem kafija būs retums un kāpēc? Kas šobrīd notiek kafijas tirgū un kādas ir kafijas koka prasības pret apstākļiem un apkārtējo vidi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Botāniskais dārza Subtropu un tropu laboratorijas vadītāja Ingūna Gudrupa, kura pārzina dažādu šķirņu kafijas audzēšanu, un divi kafijas eksperti - "Andritto" kafijas grauzdētavas vadītājs, barista Andris Petkēvičs un "Kalve Coffee" īpašnieks Gatis Zēmanis. LU Botāniskajā dārzā aug Arābijas kafija. Ingūna Gudrupa skaidr

Ūdens vidē cilvēks ir tikai ciemiņš un arī tad uz ļoti īsu brīdi, taču ir dzīvnieki, kuri vienlīdz labi jūtas gan uz sauszemes, gan ūdenī. Ir dzīvnieki, kuri lieliski pielāgojušies dzīvei kā ūdenī, tā krastā. Vienu otro šādu dzīvnieku - amfībiju itin labi pazīstam, taču ko zinām par to spēju uzturēties abās vidēs. Kāpēc evolūcija ir radījusi šādus universālus ūdens un sauszemes iemītniekus un kādi ir šo dzīvnieku paradumi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zoologs Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Zīdītāji, kuri ikdienu vada tumsā zem zemes Kādi dzīvnieki ir pielāgojušies dzīvei zem zemes? Zināms, ka truši, lapsas, mangusti un āpši daudz laika pavada alās, bet tādi īsti pazemes dzīvnieki ir kurmju dzimtai piederīgie. Kā šie dzīvnieki ir piemērojušies šādam dzīves veidam un kā zemē rokas kurmis un kailais smilšracējs? Apmēram 100 sugu dzīvnieki ir tādi, kas dzīvo tikai alās zem zemes, skaidro Rīgas zooloģiskā dārza informācijas daļas pārstāvis Māris Lielkaln

"Tā var darīt tikai slims cilvēks," - tā bieži dzirdam runājam par Krievijas karavīru paveiktajām zvērībām Ukrainā. Notiekošais Ukrainā ir licis visai pasaulei šausmās ievilkt elpu un teikt - ārprāts, kā tā var. Tāpat arī citos līdzīgos vārdos esam raksturojuši savu sašutumu par izvarotiem bērniem, klavierēs vai rotaļlietās atstātām mīnām. Vai tiešām nežēlība un vardarbība vienmēr ir slimība un kādos gadījumos tā kļūst par normu? Kas notiek cilvēka prātā, kad viņš spīdzina un izvaro un, vai nežēlības jēdziens ir atšķirīgs dažādās sabiedrībās? Kas par to ir zināms pētniekiem un cik daudz par vardarbības cēloņiem ir izpētīts psiholoģijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa un sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa. Mainīt dzīvnieku uzvedību ar gēnu rediģēšanas metodi ne reiz vien esam runājuši par gēnu rediģēšanu. Kā vēsti ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnāls, nesen veiktā pētījumā ar kāmjiem

Klimata pārmaiņas ir sliktas ziņas ne tikai dabai. Klimata pārmaiņas ir izaicinājums dažādos līmeņos. Viens no izaicinājumiem, kas ir maz pētīts, un vismaz Latvijā arī maz aktualizēts, ir klimata pārmaiņu radītās veselības problēmas. Vai mainoties klimatiskajiem apstākļiem uz mūsu planētas, varētu arī pieaugt dažādu infekciju izplatība un vai kādas no klimata pārmaiņu radītām likstām patiešām izjutīsim arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē infektoloģe, hepatoloģe Sniedze Laivacuma un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, sabiedrības veselības speciāliste Inese Gobiņa. Klimata pārmaiņas var ietekmēt arī miegu Raidījuma stāstos ne reizi vien ir ienācis vārdu salikums “klimata pārmaiņas”, kā arī visas no tā izrietošās sekas, piemēram, ekstremāli augstas gaisa temperatūras. Šoreiz par to, kā klimata pārmaiņas un augsta temperatūra varētu ietekmēt mūsu izdzīvošanai tik ļoti svarīgo miegu. Pētījumu par šādu kombināciju nav daudz, bet tieši šī gada maijā starptautiska pētnieku komanda nākus

Nav aiz kalniem  tas laiks, kad mūsu dārzos ienāksies  sarkanie smaržīgie riekstiņu kopaugļi, bet jūlija vidū jau varēs doties uz purvu zeltainos daudzkauleņus ievākt un tad jau atkal klāt rudens, kad  zaros  briedīs oranži ogveida ābolu ķekari - tā bioloģiski  korekti  būtu teikt  par  zemenēm,  lācenēm  un pīlādžiem. Savukārt gurķus, banānus, tomātus un kabačus vajadzētu dēvēt par ogām. Viss lielais, tā teikt, lietussargs ir augļi un tad tie dalās sulīgos un sausos augļos un  tālāk  iet vēl sīkāks sadalījums. Ieskatīsimies sulīgajos augļos un mēģināsim orientēties ogu iedalījuma labirintos kopā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docenti un pētnieci Dr. biol. Ilutu Dauškani.   Tāpat, Cēsīs drīzumā atklāts Ziemeļu medicīnas augu muzeju. Ko zinām par ārstniecības augu izmantošanu senatnē un vai mēs mūsdienās vairs spētu pļavā atrast vajadzīgos augus? Raidījumā Zināmais nezināmajā ar augu pasauli iepazīstina Vides Risinājumu institūta vadošā pētniece Ieva Mežaka un farmaceite, Ziemeļu dabas medicī

Krievijā vēsture kā zinātne šobrīd piedzīvo masveidīgu faktu falsifikāciju, politiski ērtas interpretācijas, kas ir milzīgs resurss propagandai. Ko tas nozīmē vēsturei kā zinātnei un kāpēc vēsture ir tik ērti izmantojama politisko režīmu rokās? Par to saruna ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru un Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu. 

Augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz vidi zinātnieki pēta jau vairākas desmitgades, taču, ko zinām par šo līdzekļu nonākšanu cilvēka organismā? Vai ir pamats domāt, ka mūsu uzturā ir pesticīdu atliekvielas un kādus riskus tās rada? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājamies ar Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāju Inesi Mārtiņsoni un Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktoru Ivaru Vanadziņu. 

Ja elektroauto tirgus jau šobrīd pasaulē sevi sāk pieteikt kā teju panāceja augošajām naftas cenām, tad aviācijā aizvien tiek izmantota uz naftas bāzes radīta aviācijas degviela. Vai kādreiz lidosim, neradot CO2, un kā darbosies šīs lidmašīnas? Raidījumā Zināmais nezināmajā šo tēmu iztirzā Rīgas Tehniskās Universitātes Aeronautikas institūta direktors Ilmārs Blumbergs un lidmašīnas kapteinis Artis Riekstiņš.      

Parazīti noteikti nav tie organismi, kas pirmie nāk prātā, domājot par plāniem aizsargāt izzūdošu sugu populācijas. Taču neskatoties uz nodarīto kaitējumu cilvēkiem un dzīvniekiem, parazītiem ir sava loma dabā. Pētnieki pauž bažas, ka parazīti tuvāko desmitgažu laikā var piedzīvot pamatīgu populācijas un daudzveidības samazināšanos. Kāda ir parazītu loma dabā un kāds ir to dzīvesveids, skaidro entomologs Voldemārs Spuņģis un zinātniskā institūta "BIOR" vadošā pētniece Gunita Deksne. "Sadzīvošana" ar parazītiem senatnē Laika gaitā cilvēki dažādi ir mēģinājuši cīnīties ar blusām, utīm, blaktīm, cērmēm vai lenteņiem, un dažādi ir bijusi cilvēku uzskati par  šo iekšējo un ārējo parazītu ievākšanos mūsu tuvumā. Skatot mūsu senču ticējumus, daudzviet lasāms, ka, piemēram, „Krekli jāšūn vecā mēnesī, tad neaug blusas un utis”, savukārt „ jaunā mēnesī šūtos  kreklos augot utis”. Līdzās šādiem neloģiskiem ticējumiem ir arī tīri praktiski senču novērojumi, ka, „lai  blusas iznīdētu, ik vakarus jāizkaisa istaba ar sagr

Cilvēkus visos laikos ir saistījis un nedaudz arī biedējis viss citādākais, atšķirīgais un eksotiskais. Arī paši cilvēki. Ja mūsdienās pie atšķirīga izskata un izcelsmes cilvēkiem sākam pierast, tad vēl pirms gadsimta šādu cilvēku vērošana daudziem bija aizraujoša izklaide. Vēl 20. gadsimta pirmajā pusē aplūkot cilvēku ar tumšu ādas krāsu vai kādu anatomisku īpatnību bija aizraujoša izklaide. Pieaugot interesei par rasēm un ģenētiku, pieauga interese arī par šādiem "dzīvo eksponātu" šoviem, kas mūsdienās šķiet absolūti nepieņemami. Etnogrāfiskie un "frīku šovi" Eiropas vēsturē, stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Ilze Boldāne-Zeļenkova. LU Akadēmiskajā bibliotēkā vēl šonedēļ aplūkojama ceļojošo izstādi “Eksponētā citādība”, kas veltīta 19. un 20. gadsimta sākumā Centrālajā un Austrumeiropā notikušajām eksotisko citādību eksponējošām izrādēm – izklaidējošiem un par cilvēces un kultūru daudzveidību informējošiem pasākumiem. Izstādi var aplūkot arī virtuāli. Starptautiskā zinātni

Vējš nosaka mūsu klimatu, ainavu, mūsu garderobi un mūsu dzīvi dažnedāžados aspektos. Vējš ir tikpat pašsaprotams kā saule, lietus un gadalaiku maiņa. Tomēr vējš ir fascinējis cilvēkus visos laikos un to apliecina Edītes Olupes grāmata par vējiem. Tā stāsta par to, kā esam iemācījušies sadzīvot un izmantot vēju savā labā. Saruna ar "Vēju grāmatas" autori Edīti Olupi un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi Anastasiju Piščiku. "Vējš tiešām aptver visu cilvēka dzīvi, gan pašu cilvēku un viņa darbības izpausmes, gan dabu. Un ne tikai uz mūsu planētas, jo vējš pūš arī uz citām planētām un tur tas ir daudzkārt spēcīgāks par to vēju, kas ir apmeklējis Zemi. Nevar neievērot vēju, jo tas ir klātesošs. Es gandrīz pateicu viņš, jo man gribas personificēt šo dabas spēku, kā to darīja senāk cilvēki mitoloģijā," atzīst Edīte Olupe. "To nevar neievērot arī ikdienas dzīvē, pat tad, ja mēs neesam īsti aizdomājušies. Atkal tas vējš tik briesmīgas pūš un re, kur labību veldrē sagāzis, un atkal vētra