Radio Maz? Las?tava

Grāmatā „Pārcēlāji” lasāmi trīs cilvēku stāsti – viņi bija pārcēlāji, kuri vadīja bēgļu laivas no Kurzemes piekrastes uz Gotlandi Otrā Pasaules kara beigās. Operators Raits Valters mums uztic dažus no „Pārcēlāju” stāstiem, savukārt sērijā „Bezbailīgie”, kuru aizsāka Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts „Nakts jau nav tikai gulēšanai”, tagad iznāk grāmata „Pārcēlāji”. Grāmata iznāks apgādā „Mansards". Raidījumu atbalsta:

Viņa darbus sākumā izdeva „samizdatā", un par profesionālu rakstnieku Jiržījs Kratohvils varēja kļūt tikai pēc „samta" revolūcijas 1989. gadā Čehijā. Par romānu, kura latviskais nosaukums ir „Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika", viņš saņēmis čehu galveno literāro balvu. Jiržīja Kratohvila postmodernajā un maģiskā reālisma pasaulē palīdz nokļūt tulkotājs Jānis Krastiņš. Romānu „Staļina lapsa jeb Kā lapsa par dāmu tika" izdevis „Pētergailis", fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Minna Freimane ir sieviete, kura 19. gadsimtā varēja ceļot, pateicoties tam, ka pavadīja ģimenes kā mājskolotāja vai kambarjumprava. Viņa sūtīja savus ceļojumu parakstus tā laika avīzēm, un tādēļ mums šodien ir iespējams sekot šiem ceļojumiem uz Kaukāzu, pa Eiropas pilsētām, uz Ēģipti. Zita Kārkla ir pētniece, kura rakstījusi ievadu un komentārus grāmatai „Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti”. Izdevis LU Literatūras, Folkloras un mākslas institūta apgāds. „Radio mazajā lasītavā” fragmentus no Minnas Freimanes ceļa aprakstiem lasa Gundars Āboliņš, ar Zitu Kārklu sarunājas Ingvilda Strautmane. Raidījumu atbalsta: Stāstu par 19. gadsimta ceļotājām un Minnas Freimanes piezīmēm klausies arī Kultūras rondo.  

Iespējams, vislielākā intriga projektā "Es esmu…" ir Māra Bērziņa romāns "Nākotnes kalējs" par Vili Lāci. Dienu pēc grāmatas klajā nākšanas kopā ar autoru Radio mazā lasītava aizceļoja uz brāļu Kaudzīšu „Kalna Kaibēniem”. Māra Bērziņa romānu „Nākotnes kalējs” izdevusi „Dienas Grāmata”, fragmentus lasa Gundars Āboliņš.   Raidījumu atbalsta:

“Līdz 19 gadu vecumam lasīt nav ieteicams,” - tā vismaz vēsta brīdinājums uz grāmatas “Nemodernās Slampes meitenes” pēdējā vāka, bet, iespējams, līdz 19 gadiem šādi teksti nemaz neinteresē. Riharda Bargā vārds joprojām kādam saistās ar tenkām, tiesu darbiem un necenzētiem vārdiem, bet viņam apnikuši žurnālistu klišejiskie jautājumi. Labāk palasīt “Nemodernās Slampes meitenes” - tā ir Riharda Bargā jaunākā grāmata, ko izdevis “Aminori”. Visi cilvēki un notikumi ir izdomāti, un ir tikai atspulgs deformētā apziņā.

Grāmata „Straupes pilskungi" ir veltīta filmai, kuru neizdevās realizēt. Ideja radusies režisorei Vidžīnijai Lejiņai, braucot garām Straupes pilij uz seriāla "Likteņa līdumnieki" filmēšanu Sedā. Tagad Virdžīnija un Jānis Lejiņi visu nofilmējuši uz papīra. Galvenā loma tikusi Valdiņam - puisim ar zelta rokām, ģitāru un alkoholismu, kura brauciens uz Īriju beidzas Straupes dziedinātavā, bet varbūt tur tikai sākas… Fragmentus lasa Gundars Āboliņš, ar grāmatas autoriem tiekas Ingvilda Strautmane. „Straupes pilskungus" izdevusi „Dienas Grāmata".

Krievijas ķeizarienes Katrīnas Lielās tēls iedvesmojis daudzas literāras un kino versijas. Reiz dzimusi kā vācu princese, viņa kļūst par Krievijas impērijas valdnieci. Somu rakstniece Laila Hirvisāri turpina romānā „Es, Katrīna” iesākto stāstu grāmatā „Viņas Augstība Katrīna II”. Valdnieces slepenā dzīve atklājas viņas attiecībās gan ar reālām vēsturiskām personām, gan fiktīviem varoņiem. Laila Hirvisāri īpašu uzmanību pievērš arī somu – igauņu līnijām, kas šķērso valdnieces likteni. Par romānu „Viņas Augstība Katrīna II” stāsta tulkotāja Lelde Rozīte. Izdevuši "Latvijas Mediji". Raidījumu atbalsta:

Traumatiska pagātne un draudzība – galvenie motīvi amerikāņu rakstnieces Hanjas Janagiharas apjomīgajā romānā „Mazliet dzīvības”. Četri jauni cilvēki no Masačūsetsas koledžas dodas iekarot Ņujorku. Vilems, kurš grib kļūt par aktieri; Džeibijs – gleznotājs, kurš cenšas iekarot mākslas pasauli; Malkolms – jauns arhitekts un četrotnes centrs – Džūds – talantīgs jurists. Tieši Džūda bērnībā un agrā jaunībā piedzīvotais radījis viņa atmiņu traumu. Varbūt būs grūti izlasīt visu traģismu, kas slēpts romānā „Mazliet dzīvības”, bet neizlasīt – būs gandrīz neiespējami. Par romānu, kurš dramatizēts, tulkots, saņēmis literārās balvas, stāsta tulkotāja Laura Dreiže. Izdevis apgāds „Zvaigzne ABC”. Raidījumu atbalsta:

Grosvaldu pieci bērni un Latvijas vēsture simts gadu garumā. Pirmais impulss bija Mērijas jaunākās zābaki, kurus Kristīne Želve ieraudzīja 2014. gada izstādē. Tapa filma „Mērijas ceļojums” par muzejnieci Mēriju, kura atved atpakaļ uz Latviju muzeju vērtības. Tai seko izstāde „Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts”. Un tagad – romāns. Kristīne Želve Grosvaldu rakstītajam, kā pati saka, ir „iedevusi balsi” romānā „Grosvaldi”. Kristīnes Želves romānu „Grosvaldi” izdevis „Neputns”. Raidījumu atbalsta

Kāda nama pagrabā Konstantins Raudive nododas "balsu ierakstiem ", bet augšstāvā - Zenta Mauriņa atvēl istabu brīvdomīgiem teātra eksperimentiem. Darbības vieta ir Dienvidvācijas mazpilsēta Bādkrocingena, darbības laiks - pagājušā gadsimta 60. gadi. Andra Zeibota romāns "Lēngaitis" ir gan divu intelektuāļu trimdas dzīve, gan kara traumu dziedēšana "vēl divdesmit gadus pēc kara", gan detektīvintriga, gan ideju konflikti, kad taisnība nav nevienam. Fragmentus no romāna "Lēngaitis" lasa Gundars Āboliņš, ar autoru sarunājas Ingvilda Strautmane. Andra Zeibota romānu "Lēngaitis" izdevusi "Dienas Grāmata".

Domājot par īru rakstnieku Semjuelu Beketu, vispirms prātā nāk absurda luga „Gaidot Godo”. Daudz mazāk zināmi viņa darbi, kuri rakstīti franču valodā. Kā teicis pats Bekets, rakstīšana franču valodā ļāvusi viņam „nošņāpt lieko”. „Stāsti un teksti par NEKO” ir Semjuela Beketa minimālisma darbi. No franču valodas tos tulkojusi Agnese Kasparova, izdevusi „Omnia Mea”. Radio mazajā lasītavā Gundars Āboliņš lasa fragmentus no Beketa stāstiem „Izraidītais”, „Mierinājums” un „Beigas”. Obligātā piebilde - Semjuels Bekets ir Nobela prēmijas laureāts.

Viss, kas jums patīk japāņu rakstnieka Haruki Murakami darbos, te būs divdaļīgā episkā romānā "Nogalēt Komandoru". Galvenais varonis ir kāds portretu gleznotājs, kuru pametusi sieva, viņš patveras slavenajam māksliniekam Amadam Tomohiko piederošā mājā kalnos. "Nogalēt Komandoru" ir kāda glezna, kas būtiski izmaina galvenā varoņa dzīvi, bet tulkotāja no japāņu valodas Ingūna Beķere atzīst, ka nav pat svarīgi, vai tāda glezna reāli pastāv, svarīgi, ka tā pastāv Murakami universā. Haruki Murakami romānu "Nogalēt Komandoru" izdevusi "Zvaigzne ABC".   Raidījumu atbalsta:

„Mirušie" ir šveiciešu rakstnieka Kristiana Krahta romāns, kurā darbība notiek vairākās paralēlās pasaulēs. Pavisam noteikti divās - Rietumu un japāņu. Romānā ir divi galvenie varoņi – šveiciešu kinorežisors Emīls Nēgeli un Masahiko Amakasu. Ilze Jansone recenzijā par romānu „Mirušie” uzskaita tikai dažus no bagātīgajiem grāmatas iespaidiem „Nēgeli filma, Idas sapņi, Čaplina un Masahiko golfa spēle uz kuģa, Japānas un Šveices ainavas, varoņu pār-un neizdzīvotais. Šo privāto kinofilmu ar nosaukumu „Mirušie” vērts lasīt ļoti lēni un, iespējams, pat vairākas reizes.” Kristiana Krahta romānu „Mirušie"no vācu valodas tulkojis Dens Dimiņs, izdevis „Mansards". Radio mazajā lasītavā par Kristiana Krahta romānu stāsta tulkotājs, framentus no lasa Gundars Āboliņš.   Raidījumu atbalsta:

"Šāda grāmata par alpīnismu latviešu valodā ir pirmā un vienīgā," tā par grāmatu "Pamirs mana sirds mīlestībā" saka alpīnists Pēteris Kūlis. "Pamirs mana sirds mīlestībā" ir Kristīnes un Kristapa Liepiņu pieredzes stāsts tekstā un fantastiskās fotogrāfijās. Īsā laikā grāmata radīja necerēti lielu interesi Latvijā. Iespējams, to lasa ne tikai rūdīti kalnos kāpēji un iesācēji, bet arī tie, kuri negatavojas kalnos kāpt. Tomēr ir tik vilinoši uzzināt, ko nozīmē sajust gan kalnā kāpšanas vilinājumu un uzvaru pār sevi, gan arī ikdienas grūtības, kurās maz romantikas. Grāmatu "Pamirs mana sirds mīlestībā" izdevis apgāds "Zvaigzne ABC".   Raidījumu atbalsta:

Viņš pasludināja sevi par „gleznotāju karali. Radīja leģendas pats par sevi. Mainīja identitāti no labi situēta Rīgas franta līdz pusbadā dzīvojošam māksliniekam. Viņš rakstīja vēstules Viņai. Gleznotājs Jānis Pauļuks māksliniecei Felicitai Pauļukai. Mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes vadīts Gundars Āboliņš lasa Jāņa vēstules Felicitai, kas tagad publicētas grāmatā „Mīlu Tevi". Izdevis apgāds "Zinātne". Raidījumu atbalsta:

Tulkotāja Dace Meiere atzīst, ka Veronēzi ir perfekts rakstnieks, bet romāns "Kolibri" zināmā mērā ir viņa darbu kvintesence. Fragmentēts laiks un it kā sajaukta notikumu secība, taču katrs spirāles loks atklāj jaunas nianses zaudējumos un sēru pārvarēšanā. Galveno varoni Marko Karreru bērnībā sauca par Kolibri, jo viņš bija ļoti sīks augumā, bet mazajam putniņam kolibri ir jāvicina spārni 70 reizes sekundē, lai vēja pūsmā noturētos uz vietas… Sandro Veronēzi divreiz saņēmis prestižo Itālijas literāro prēmiju "Strega". Pirmoreiz par romānu "Rāmais haoss", otrreiz - par "Kolibri". Tas ir ļoti rets gadījums. Sandro Veronēzi romānu "Kolibri" no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevis Jāņa Rozes apgāds, fragmentus par Marko Karreru, psihoterapiju un Adeli, kurai aiz muguras ir aukla, lasa Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta

Katra izrāde ir katastrofa. Sapnis ir visgaistošākā matērija. Sajaucot šīs matērijas kopā, radusies rokasgrāmata jauniem un cerīgiem māksliniekiem „Mana grāmatvedība". Aktieris Juris Strenga savus grāmatvedības pierakstus lasa kopā ar kolēģi Gundaru Āboliņu. Ilonas Brūveres dokumentālās prozas izdevumu „Mana grāmatvedība" klajā laidis grāmatu apgāds „Aminori".   Raidījumu atbalsta:

Lilija Dzene ir 20. gadsimta izcilākā latviešu teātra zinātniece, kritiķe un vienīgā teātra rakstniece. No viņas vairāk nekā 400 rakstiem, apskatiem un recenzijām teātra vēsturnieks Jānis Siliņš atlasījis 26 rakstus. Savukārt savas dienasgrāmatas Lilija Dzena (1929. -2010.) savulaik uzticēja Ritai Melnacei, viņa tās arī sagatavojusi publicēšanai. Lilijas Dzenes "Izmeklētus rakstus" izdevis Teātra muzejs un apgāds "Mansards". Rita Melnace stāsta un lasa kopā ar Gundaru Āboliņu. Raidījumu atbalsta:

Labs aktieris reti kad esot labs rakstnieks. Un otrādi. Jaunā Maskavas aktiera Grigorija Služiteļa gadījums šo likumsakarību apgāž. Viņa debijas grāmata "Savēlija dienas" burtiski atdzīvojas krāsainās ainās no kaķa skatu punkta. Tā nav parādes Maskava, tie nav parādes cilvēki, ar kuriem iepazīstina kaķis Savēlijs. Kaķiem asistējot, Savēlija dienas no krievu valodas tulkojusi Renāte Punka. Izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:

Kinorežisora Federiko Fellīni grāmata "Veidot filmu" apstiprina, ka miglā var peldēt, kinokadrs var turpināties zvaigžņotās debesīs, brīnumainā klusumā jūrā var krist sniegs. Nekas nav neiespējams. Gundars Āboliņš atceras kinozinātnieces Valentīnas Freimanes lekcijas par Fellīni filmām, lasa, ko režisors domājis par žurnālistiku, personāžu tapšanu, televīziju un radio. Viņam nākas lasīt arī Italo Kalvīno ļoti garos teikumus, jo tieši Kalvīno Federiko Fellīni lūdzis uzrakstīt eseju ievadam. Federiko Fellīni " Veidot filmu"  no itāļu valodas tulkoja Līva Trektere un Jana Bērziņa, eleganti melnbaltu estētiku grāmatai radīja Artis Rutks, izdeva "Aminori".   Raidījumu atbalsta: