Radio Maz? Las?tava

Kad Akmentiņš meklē Ezeriņu, viņš mūs vadā pa skolām un krogiem, pa kapiem un neuzrakstītiem dzejoļiem, bet beigās atzīstas, ka rakstniekam par rakstnieku romānu rakstīt ir traki nepateicīgs uzdevums. Andra Akmentiņa romāns "Meklējot Ezeriņu" par Jāni Ezeriņu iznācis romānu un monogrāfiju sērijā par latviešu klasiķiem "Es esmu...". Fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Izdevusi Dienas Grāmata. Raidījumu atbalsta:

„Panorāmas” žurnāliste Maija Migla-Streiča ir tik pazīstama no televīzijas sižetiem, tomēr izrādās – ļoti nepazīstama, jo to, ka pirms televīzijas viņa kā Maija Līcīte rakstījusi dzeju, droši vien zina tikai tuvākie draugi. „Matildes gadsimts” ir viņas pirmais romāns, kurā dažus savus senčus autore sauc vārdos, citiem dod jaunus vārdus. Tikai Liepāja ir Liepāja, un vecmamma Matilde ir Matilde. Sarunājoties ar autori Maiju Miglu-Streiču, lasām viņas romānu „Matildes gadsimts”. Maijas Miglas-Streičas romānu "Matildes gadsimts" izdevis apgāds „ Zvaigzne ABC”. Raidījumu atbalsta:

Igauņu mākslinieka Oskara Kallisa glezna „Drudzis” bija viena no kuratora Rūdolfa Rapeti izvēlētajām gleznām izstādei „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”. Diezin vai igauņu mākslinieks, kurš nodzīvoja tikai 25 gadus garu mūžu, varēja iedomāties, ka viņa glezna kādreiz būs skatāma Parīzē, Orsē Mākslas muzejā. Diezin vai viņš varēja iedomāties, ka viņa dzīve un gleznas rosinās igauņu rakstnieku Andrusu Kivirehku uzrakstīt Kallisa fiktīvo dienasgrāmatu „Zilais, ragainais dzīvnieks”. Fikcijās un īstenībās, lasot Andrusa Kivirehka grāmatu, būsim kopā ar tulkotāju Maimu Grīnbergu. Andrusa Kivirehka darbu „Zilais, ragainais dzīvnieks” izdevis apgāds „Latvijas Mediji”. Raidījumu atbalsta:

Valentīnes Lasmanes atmiņas kalpojušas par pamatu vēsturisko notikumu rekonstrukcijai gan režisora Pētera Krilova filmā „Uz spēles Latvija”, gan zviedru režisora Ulles Hēgela vēsturiski dokumentārajā filmā „Pēdējā laiva uz Jūrkalni”. Viņas dzīvesstāsts grāmatā „Nakts jau nav tikai gulēšanai” sniedz ieskatu 102 gadus garā mūžā. Radio mazajā lasītavā lasām fragmentus un sarunājamies ar literatūrzinātnieci Aiju Priedīti, kura palīdzējusi orientēties Valentīnes Lasmanes Zviedrijas dzīves norisēs un ir viena no grāmatas zinātniskajām redaktorēm. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts „Nakts jau nav tikai gulēšanai” izdots apgādā „Mansards” Gaita Grūtupa literārajā apdarē. Ar šo grāmatu LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija „Dzīvesstāsts” un apgāds „Mansards” aizsāk mutvārdu vēstures sēriju „Bezbailīgie”. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāstu var klausīties arī Radioteātrī. Raidījumu atbalsta:

„Anšlavs gan tā neteiktu, tieši tā Anšlavs un Veronika būtu varējuši ironizēt, viņi varētu vēl trakāk!” šie un citi izteikumi radušies pēc Laimas Kotas grāmatas „Cilvēks ar zilo putnu” izlasīšanas. Izvēloties laika sprīdi, par kuru Anšlavs Eglītis pats ir rakstījis vismazāk, Laima Kota rada savu literāri teatrālo versiju par pieciem trimdas gadiem pēc Otrā pasaules kara Vācijā mazā švābu pilsētiņā. Tur raksta, glezno, ēd, errojas un apceļas Anšlavs Eglītis un Veronika Janelsiņa. Laima Kota uzmanīgi lasījusi gan Anšlava Eglīša skopos dienasgrāmatas ierakstus, gan tā laika trimdas presi. Autore pati ir arī ilustrāciju autore. Laimas Kotas romāns par Anšlavu Eglīti „Cilvēks ar zilo putnu” izdots latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektā „Es esmu…". Grāmatu izdevusi "Dienas grāmata". Raidījumu atbalsta:

Gruzijā ir tāda paraža – ja nav līķa, tad apglabā nelaiķa mantas, bet, ja nekas nav palicis pāri, tad vīnogulāju… „Apbedītais vīnogulājs” ir grāmata par paaudzi, kuru apzīmogoja gruzīnu-abhāzu karš. Gruzīnu puiša Malhaza Džadžanidzes dienasgrāmata, latviešu žurnālista Artura Jurkeviča literārais teksts un tulkotāja Ilmāra Zvirgzda kopdarbs grāmatā „Apbedītais vīnogulājs”. Izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:

„Annas stāstos” „Aģentūra” nav reklāmas aģentūra, bet laimes indikators rāda reālu laimes līmeni. Visām sievietēm ir Anna vārdā, bet vīriešiem ir visādi vārdi. Slepkavība, iespējams, nemaz nav tik briesmīga, bet tik un tā – visi alkst siltuma. Arvis Kolmanis neiebilst, ka sievietes daba ir neizdibināma, taču ir vērts to papētīt, kaut vai ar prozas līdzekļiem. Provokācijas un paradoksi Arvja Kolmaņa „Annas stāstos”. Grāmatu izdevuši „Latvijas Mediji”. Raidījumu atbalsta:

Tulkotāja Silvija Brice pati mazliet ironizē, ka tagad ir „baigā rakstniece”, jo iznākusi viņas grāmata „Baigās piezīmes”. Savukārt šīs piezīmes esot baigas tāpēc, ka pārlieku vaļsirdīgas. Silvijas Brices „parkā uz soliņa atstātās piezīmes” lasa Gundars Āboliņš. „Baigās piezīmes” izdevusi „Zvaigzne ABC”. Raidījumu atbalsta:

Vladimirs Zismans ir mūziķis, kurš strādājis gan operā, gan simfoniskajā orķestrī, piedalījies vairākos mūziklos. Viņš rakstījis recenzijas un esejas, grāmatu bērniem „Orķestris un tā iemītnieki”, bet Gundara Āboliņa uzmanību piesaistīja viņa asprātīgā grāmata "Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs". Zismana darbu latviski tulkojis un fragmentus priekšā lasa Gundars Āboliņš. Izdod „Upe tuviem un tāliem”.   Raidījumu atbalsta:  

Reiz satikās dižciltīgas itāliešu dzimtas atvase – rakstnieks Džezepe Tomazi di Lampedūza ar Vidzemes muižnieku dzimtas baronesi Aleksandru fon Volfu. 1932. gada 24. augustā šie abi cilvēki salaulāti, tikmēr Stāmerienas apkārtne sniedza romāna „Gepards” autoram mieru, klusumu un apceres iespēju. „Vienā likteņdejā savijušies mūži” ir Ilzes Lecinskas un Džoakīno Lancas Tomazi grāmata par Aleksandru fon Volfu un rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu. Saruna ar filoloģi Ilzi Lecinsku ne tikai par vēsturi un literatūru, bet arī par Stāmerienas pili un vēl neatbildētiem jautājumiem.   Raidījumu atbalsta:

Vidēji turīgas Rīgas vāciešu ģimenes atvase – Dagmāra Kopštāla – laika posmā no 1917. līdz 1923. gadam rakstījusi dienasgrāmatu, protams, vācu valodā. Viņa fiksējusi notikumus no sava – pusaugu meitenes – skatu punkta. Vēsturisko notikumu karkasam šie pieraksti piešķir emocionālu dzīvīgumu. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis stāsta gan par to, kā viņa rokās nonāca šī dienasgrāmata, gan – par ko tā likusi domāt. „Dagmāras Kopštālas dienasgrāmatu” lasa Ojārs Spārītis un Gundars Āboliņš.   Raidījumu atbalsta:

Ingas Ābeles stāstu krājumā „Balta kleita” deviņos stāstos sastopas deviņas sievietes. „..Sapņos šīs sievietes skata sevi baltā kleitā. Varbūt tā ir kāzu, varbūt- mirstamā kleita, un apokalipse ir iespējama jebkurā mirklī, jebkurā vietā, jebkurā prātā”, tā par šo grāmatu raksta Guntis Berelis. Fragmentus no Ingas Ābeles stāstiem lasa Gundars Āboliņš. Izdevusi „Dienas Grāmata”. Raidījumu atbalsta:  

Lietuviešu rakstnieces Kristīnes Sabaļauskaites jaunākais vēsturiskais romāns „Pētera imperatore” ir pirmā diloģijas grāmata, kas vēsta par Martas Skovroņskas – cara Pētera I sievas un Krievijas pirmās imperatores Katrīnas I – pēdējo mūža diennakti, kuras laikā viņa atceras, murgo, sarunājas. Tas ir arī stāsts par Austrumu un Rietumu kultūru un mentalitāšu sadursmi šajā laulībā. Romānu „Pētera imperatore” no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevusi „Zvaigzne ABC”.   Raidījumu atbalsta:

Maikla Ondatjes romāns, kara drāma „Angļu pacients” ieguva Brukera balvu, bet filma, kas uzņemta pēc šī romāna, saņēma „Oskarus”. Cits Maikla Ondatjes romāns „Ēnas pār Temzu” stāsta par Londonu pēc 1945. gada, kad kara pagātne vēl nav pagātne konkrētiem cilvēkiem. Tulkotāja Māra Poļakova šo grāmatu atrada, izlasīja un ieteica izdot izdevniecībai „Dienas Grāmata”. Raidījumu atbalsta:

"Lietas, kas krīt no debesīm" ir somu rakstnieces Seljas Ahavas otrā grāmata. Tā saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu. Šajā romānā sastopam meiteni, kuras mammai trāpa no debesīm krītošs ledus gabals, sievieti, kura divreiz ieguvusi lielo laimestu, vīrieti, kuram piecas reizes iespēris zibens. Gundars Āboliņš lasa romānu "Lietas, kas krīt no debesīm", bet tulkotāja Maima Grīnberga stāsta par Selju Ahavu. Raidījumu atbalsta:

Kurš bijis pirmais kolekcionārs? Ko kolekcionēja vācbaltieši? Kā notika grāmatu un mākslas darbu izsoles 90. gadu Latvijā? Par to visu, kā arī par to, kas ir „palimpsests”, var uzzināt Pētera Bankovska grāmatā par kolekcionārisma vēsturi. Pētera Bankovska grāmatu "Palimpsests. Ieskats kolekcionārisma vēsturē Latvijā" izdevis „Neputns”. Raidījumu atbalsta:

Kmīns kuras un sprakšķ, krēsli salikti, grāmatas arī. Tobrīd ir pieci pēcpusdienā, laiks, kad varēts nākt pie Imanta iedzert tēju. Šoreiz viņš ir kaut kur izgājis, bet ļoti klātesošs. Un varam sākt. Imanta Ziedoņa muzejā - vasaras mājā "Dzirnakmeņi" Murjāņos, kur sagaida Ance Caune. Radio mazā lasītava aizceļojusi uz Murjāņiem kopā ar rakstnieci, valodnieci, literatūrzinātnieci Lalitu Muižnieci, izdevēju un apgāda "Mansards" vadītāju Jāni Ogu un, protams, uzticamajiem lasītājiem. Aktieris Gundars Āboliņš lasa fragmentus no Lalitas Muižnieces darbiem „Pēdas” un „Melita Rīgā”, kā arī Imanta Ziedoņa dienasgrāmatas un dzeju. Raidījumu atbalsta:  

Stāsts par Melāniju Vanagu, kuru 4. septembrī atcerējāmies 115. jubilejā, nav tikai stāsts par Sibīriju, izsūtījumu, par  izdzīvošanu un spēju dzīvot pēc tam. Tas ir stāsts par izcilu valodu, darba spējām, Amatas novada mīlestību un cieņu pret savu dzimtu. Un tas viss domājot par tiem, kuri nāks pēc viņas. Varbūt noderēs. Radio mazā lasītava ceļo uz Amatas pamatskolu, kur Melānija Vanaga sāka iet 1.klasē. Tagad tur iekārtota  piemiņas istaba. Senajā klases telpā Gundars Āboliņš lasa fragmentus no Melānijas Vanagas rokrakstu sējuma "Mūži un mirkļi" par viņas vecvecākiem. Dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš atceras, ka reiz viņš ticies ar Melāniju Vanagu žurnāla "Avots" laikos, un stāsta par saviem par saviem tulkojumiem no somu un igauņu valodas. Fragmentus no viņa tulkotās Andrusa Kivirehka grāmatas „Tilda un putekļu eņģelis” lasa Gundars Āboliņš. Par Melāniju Vanagu stāsta muzeja vadītāja Ingrīda Lāce, bet Andris Eglītis, kā viņš pats saka - Melānijas audžudēls, aizved uz zemnīcu, kas uzbūvēta līdzīgi ta

Gleznotājs, kritiķis, mākslas vēsturnieks un pedagogs Uga Skulme (gleznotāja un scenogrāfa Oto Skulmes jaunākais brālis) bija ne tikai Pablo Pikaso kubisma un neoklasicisma konsekventākais sekotājs pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā, bet arī, iespējams, ražīgākais mākslas aprakstītājs neskaitāmos starpkara perioda izdevumos, tā krājuma "Uga Skulme. Raksti. 1921-1940" ievadā "Formālists jaunu apvāršņu meklējumos" raksta mākslas zinātniece Stella Pelše. Gleznotāja, kritiķa, mākslas vēsturnieka un pedagoga Ugas Skulmes (1895–1963) kritiskie raksti izdoti 14 burtnīcās, tie sakārtoti hronoloģiskā secībā, sākot ar 1921. un noslēdzot ar 1940. gadu. Rakstu krājumu "Uga Skulme. Raksti. 1921-1940" izdevis apgāds "Neputns". Raidījumu atbalsta:

Pēteris Pildegovičs grāmatu "Mans Ķīnas stāsts" uzrakstījis dienasgrāmatas formā, viņš dalās ar saviem vērojumiem, kas radušies, gan strādājot par diplomātu Ķīnā, gan "Sjiņhua" aģentūrā, gan daudzajos ceļojumos pa Ķīnu, gan veidojot Lielo ķīniešu-latviešu vārdnīcu kopā ar sievu Gaļinu. Grāmatu "Mans Ķīnas stāsts" izdevis LU Akadēmiskais apgāds. Raidījumu atbalsta: