Rta Intervija

Lai lemtu par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jāskatās uz situāciju kopumā, tā, komentējot finanšu ministra teikto par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa celšanu, intervijā „Latvijas Radio” pauž Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš arī sacīja, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums samazināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem jau pavisam drīz atspoguļosies kredītņēmēju maksājumos. Premjere paudusi, ka Latvijas budžeta situācija nav ļoti pozitīva un dažādu ārēju apstākļu dēļ budžeta situācija ir saspringta arī citās Eiropas valstīs. Kādu jūs kā centrālās bankas vadītājs redzat šo situāciju? Mārtiņš Kazāks: Domāju , ka šī gada sākums budžeta ziņā ir visgrūtākais tāpēc, ka inflācijas vairs nav un stipras izaugsmes vēl nav. Iepriekšējos gados inflācijas un cenu kāpuma dēļ ienākumi budžetā kāpa diezgan strauji. Šobrīd Latvijā inflācija ir tuvu nullei, līdz ar to inflācijas pavējš budžetam ir beidzies, savukārt izaugsmes pavējš… Lai gan mums izaugsme ekonomikā ir sākusies. Jaunais bizne

Šodien, 12. jūnijā, notiks ēnu ekonomikas ekspertu un uzņēmēju diskusiju "Ēnu ekonomikas indekss 2023: Latvija starp plāniem un realitāti". Ikgadējo ēnu ekonomika pētījuma prezentāciju un arī diskusiju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.LV. Latvijas Radio vēl pirms oficiālo datu nosaukšanas uz sarunu aicināja pētījuma autoru SSE Riga profesoru un Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Arni Sauku. Šodien būs konference, kuras laikā arī paziņosiet jau kārtējos ēnu ekonomikas datus. Cik liela tad mums ir bijusi ēnu ekonomika pērn? Ko tie rāda, kādas ir tendences? Arnis Sauka: Šo rītu varu sākt ar labu ziņu – pēc ilgāka laika ēnu ekonomika Latvijā mazinās. Mēs jau esam ziņojuši, ka kopš 2016.gada tendence diemžēl bija negatīva, tai skaitā arī laikos, kad ekonomikai Latvijā klājās labāk. Šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) mums ēnu ekonomika ir samazinājies vairāk nekā par 1%. Un kas ir pirmo reizi – kopš mēs pētām ēnu ekonomikas apjomu no 2009.gada, tad mēs esam apsteiguši Lietuvu. Proti, mums ir mazāk

„Tagad svarīgi, lai valdība apliecinātu, ka turpinām iet uz priekšu,” - tā šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt teica Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača. Starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē pirms septiņiem gadiem (2017.gadā) projekta kopējās izmaksas tika lēstas 5,8 miljardi eiro. Malnača izteica cerību, ka šodien, 11.jūnijā, Ministru kabinets skatīs "Rail Baltic" informatīvo ziņojumu. Valdības vadītāja Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) par izskanējušo summu 6,4 miljardi eiro pauda, ka tas viņai nav bijis pārsteigums, taču tik liels finansējums tuvākajā nākotnē nav redzams un ir jāstrādā pie finansējuma modeļiem.

Eirokomisāra postenim premjerministre Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) visticamāk, virzīs uz trešo termiņu Valdi Dombrovski (JV). Tā Latvijas Radio programmā Labrīt skaidroja politoloģe Iveta Kažoka. Savukārt iekšpolitiski, pēc Kažokas domām, ir sarežģītāk. Viņa norāda, ka būs pašvaldību vēlēšanas nākamajā gadā, tuvojas Saeimas vēlēšanas un spriedze koalīcijā pieaug. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā visvairāk balsu ieguvusi "Jaunā Vienotība", bet gan "Jaunajai Vienotībai", gan Nacionālajai apvienībai katrai ir pa diviem mandātiem. Kopumā Eiropas Parlamenta jaunajā sastāvā iekļuvuši septiņu politisko spēku pārstāvji. Pa vienam mandātam izcīnīja „Latvijas attīstībai”, Apvienotais saraksts, "Progresīvie", "Saskaņa" un „Latvija pirmajā vietā”, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Vēlēšanās piedalījās 33,82% balsstiesīgo vēlētāju. Vēlēšanas notikušas bez nopietniem starpgadījumiem. Vēlēšanu rezultātus oficiāli apstiprinās nedēļas laikā. Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs EP vēlēšanās

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš nedomā, ka "Rail Baltica" projekta finansējuma problēmu atrisināšanai vajadzētu skatīties privātā investora virzienā. Viņš skaidroja, ka šis projekts ir citāda veida. Strautiņš arī analizē pēdējo dienu aktualitātes ekonomikā. Vakar, 6. jūnijā, Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka pirmo reizi pēc vairāku gadu kāpināšanas un tad turēšanas uz vietas, beidzot par 0,25 procentpunktiem samazinās vairākas procentlikmes. Tāpat jau iepriekš Ekonomikas ministrija izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts sasniegtu 83 miljardus eiro, kas nozīmētu, ka ekonomikas apmēriem desmit gados ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" vakar paziņojis par iespējamu PVN kāpināšanu, ja tas būs nepieciešams. Kā vērtējami šie bankas lēmumi un politiķu paziņojumi?

Latvijā ir izveidota kvalitatīva kiberdrošības sistēma, ko atzinīgi novērtē arī partneri Amerikas Savienotajās Valstīs, taču izaicinājumus var radīt spēja ieviest jaunākās tehnoloģijas, kā arī speciālistu trūkums. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas kiberdrošības padomniece Ieva Ilvesa. Viņa sacīja, ka Ukraina šajā ziņā daudz mācījusies jau kopš 2014. gada Krievijas uzbrukumiem turienes enerģētikas infrastruktūrai, un viens no secinājumiem ir, ka masīvi kiberuzbrukumi bieži vien ievada fizisku iebrukumu.  

Problēmas ar dzelzceļa projekta „Rail Baltica” finansējuma piesaisti Rīgai raisa bažas, ka galvaspilsēta vai nu paliks bez sliežu savienojuma, vai arī Rīgā taps un netiks pabeigtas ievērojamas būves. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis no „Jaunās Vienotības”. Ja pievada nebūs galvaspilsētai, tad ar Berlīni būs savienota Tallina, nevis Rīga. Un tas būtiski mazinot mūsu konkurētspēju, vērtēja Ķirsis.

Šodien, 4. jūnijā, norisināsies Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta vēlēšanas. Uz šo amatu pretendē pieci kandidāti un jaunievēlētais komitejas prezidents amatā nomainīs līdzšinējo Latvijas olimpiskās komitejas prezidentu Jāni Buku. Pats Buks uz atkārtotu termiņu nekandidēs. Intervijā Latvijas Radio, atskatoties uz savu sava termiņa laikā paveikto, Buks teica, ka viņa galvenais uzdevums bijis sakārtot pārvaldības lietas Olimpiskajā komitejā un apvienot vairākas sporta nozares. Par gaidāmajām olimpiskajām spēlēm un Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību tajās Buka viedoklis no noliedzoša ir mainījies.

Lai sētu teroru un dzīvi padarītu neciešamu, uzbrukumos Ukrainai Krievija mērķtiecīgi iznīcina arī dažāda veida veselības aprūpes infrastruktūras objektus, to vidū - aptiekas. Tas, kā Ukraina spējusi pielāgoties un tomēr nodrošināt iedzīvotājiem visnepieciešamākos medikamentus, Latvijai noder kā vērtīga mācībstunda. Par Ukrainas pieredzi zāļu apgādes lietās karas apstākļos izvaicājam NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāju Kijivā Vinetu Kleini.

Ir jāturpina pārliecināt citu, arī lielu valstu līderi, ka Krievijas karā pret Ukrainu ir jānosaka konkrēta stratēģija Ukrainas uzvarai, nevis izvairīgi jārunā par Ukrainas atbalstīšanu tik ilgi, cik būs nepieciešams. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Šodien, 31. maijā, aprit gads kopš viņa ievēlēšanas prezidenta amatā, un reģiona drošības izaicinājumi ir bijis centrālais temats viņa ārvalstu vizīšu laikā. Rinkēvičs citu valstu līderos gribētu saklausīt izteiktāku drosmi Ukrainas atbalstam. Rinkēvičs arī teica, ka Saeimas opozīcijas vēlme pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām grozīt likumu, lai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iedotu konkrētas pilnvaras valodas lietojuma noteikšanai sabiedriskajos medijos, nav atbalstāma, tāpēc tādu likuma izmaiņu gadījumā Valsts prezidents likumu neizsludinās. Rinkēvičs gan norādīja, ka arī sabiedriskie mediji redakcionālo neatkarību mēdzot izmantot nevietā.  

Pašvaldības ar saviem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības. Tā revīzijā secina Valsts kontrole. Revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās nav informācijas par 63% jeb gandrīz piecarpus tūkstošiem hektāru meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Pašvaldības neatjauno mežus pēc nociršanas, nekopj jaunaudzes, necīnās pret kaitēkļiem un neveic citas darbības. Tādējādi tikai revidētās pašvaldības vien ik gadu zaudē gandrīz trīsarpus miljonu eiro ieņēmumus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.

Aizsardzības nozares uzņēmumiem aizvien ir problēmas ar finansējuma piesaisti, un tāda problemātika turpinās kopš finanšu sistēmas kapitālā remonta. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Šodien, 28. maijā, par šīm lietām spriedīs domnīcā, un Egle apgalvo, ka inovāciju uzņēmumiem un nozares komersantiem kopumā naudas piesaistes problēmas vērojamas visā Eiropā. Tāpēc ar finanšu nozari, tajā skaitā bankām, runās par to, kāpēc kredītiestādes neuzticas aizsardzības jomai.

Ēnu ekonomika būvniecībā tiek vērtēta ap 25-30 procentiem, bet Latvijas Būvniecības savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits uzskata, ka tā tomēr mazliet samazinās. Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt Eizenšmits stāstīja, ka nozarē trūkst ap 10 tūkstošiem cilvēku, likumdošana sakārtojas. 24. maijā, atzīmējot Latvijas Būvinženieru savienības simtgadi, notiks augsta līmeņa zinātniski praktiska konference par inovatīviem risinājumiem inustrijā, apvienojot akadēmisko skatījumu un pieredzē balstītus stāstus. Prognozes lēš, ka būvniecības nozares apjomi Latvijā šogad sasniegs 3 miljardus eiro un nozarē būs nodarbināti 75 tūkstoši darbinieku.

Saeimas deputāti 23. maijā pirmajā lasījumā balsos par Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu un ar to saistītajiem grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā. Frakciju pārstāvju teiktais liecina, ka jāpietiek balsu likuma tālākai virzībai Saeimā. Savukārt, Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis Latvijas Radio programmā Labrīt uzsvēra, ka šis lēmums nav vienkāršs, jo tagad Rēzeknes dome jau ir atkal lemtspējīga, tā veic korekcijas, lai sakārtotu izdevumus. Ir jābūt nopietniem argumentiem, ja domā par atlaišanu.

Pieprasot korekti pildīt streika vienošanos par pedagogu darba slodzes sabalansēšanu, ap 2000 pedagogu šodien, 21. maijā, piedalīsies piketā pie Ministru kabineta. Piketu rīko Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt uzsvēra, ka visi solījumi pedagogiem līdz šim ir izpildīti. Viņa teica, ka arodbiedrība un ministrija izmanto dažādu metodiku un tas veido sadursmi. Ministrija, veidojot savu piedāvājumu, izmanto starptautiski atzītu metodiku.

Nebanku kreditēšanas nozarē kredītu kvalitāte ir diezgan laba. Šobrīd tā ir pazeminājusies par nedaudz procentpunktiem. Taču parādu atgūšanas pakalpojumu nozarei, kur nonāk dažādi parādi, apjoms ir ļoti liels. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt stāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa. Šodien, 20. maijā, centrs plāno detalizēti informēt par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2023.gadā. Vītoliņa stāsta, ka parādu portfelis ir visu laiku augošs un sasniedz nedaudz vairāk par miljardu. Apkopotā informācija liecina, ka nebanku kredītdevēji turpināja palielināt izsniegto kredītu apjomus, sasniedzot lielāko no jauna izsniegto kredītu apjomu kopš 2013. gada, kad uzsākta šādu pārskatu veidošana.

Gruzijas parlamenta vairākums šonedēļ galīgajā lasījumā apstiprināja pretrunīgi vērtēto „ārvalstu aģentu” likumprojekts. Tā pretinieku vērtējumā tas līdzinās likumam Krievijā, ko izmanto vārda brīvības ierobežošanai. Cilvēki turpina protestēt pret šo likumu. Valsts prezidente Salome Zurabišvili solījusi uzlikt tam veto, bet skaidrs, ka valdība to pārvarēs. Rihards Millers sarunājās ar portāla „Open Caucasus Media” līdzdibinātāju un direktoru Dominiku Cagaru, lai saprastu, kāpēc Gruzijas valdība virza šādu likumu, kāds šajās dienās ir protestētāju noskaņojums un kas sagaidāms nākotnē. Kāpēc Gruzijas valdība tieši tagad virza ārvalstu aģentu likumu, par spīti sabiedrības pretestībai un dažādu ārvalstu amatpersonu brīdinājumiem? Dominiks Cagara: Ir daudz diskutēts par to, kur meklējamas saknes šā brīža Gruzijas valdības kursam, jau sākot ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Izskatījās, ka Gruzijas valdība maina savu uzticību no Rietumiem vairāk uz Krievijai simpatizējošu nostāju. Arī ar pirmo ārvalstu

Iecere par peldētapmācību skolās nevirzās tik ātri, kā vēlētos, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja biedrības „Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze. Novērojams, ka sabiedrība par šo jautājumu interesējas un cilvēki gribētu, lai bērni iemācās labi peldēt, bet politiskajā līmenī atbalsta tam nav. Nav arī finansējuma.

Likumprojektu par Rēzeknes domes atlaišanu galīgajā lasījumā plāno pieņemt īsi pirms Jāņiem, pēdējā Saeimas sēdē, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, pie partijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs. Steidzamības kārtā šo jautājumu nevirzīs un pirmā sēde paredzēta jau rīt, 16. maijā.

Ir izstrādāts materiāls, kā rīkoties 72 stundu laikā kara gadījumā un tā izstrāde balstīta Ukrainas piemērā, intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Ir paredzēts, ka visos Latvijas novados iedzīvotājiem būs iespēja iepazīt praktiski, kā rīkoties ārkārtas situācijā. Aizsardzības ministrija izdod jaunu bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” redakciju. Ziņu portāla “Sargs.lv” sadaļā “72 stundas” ir pieejama bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” jaunā redakcija, kas ir papildināta ar sadaļām par krājumu veidošanu, rīcības plānu sagatavošanu ģimenēm, kā arī citu svarīgu un noderīgu informāciju. Līdz ar bukleta jaunākās redakcijas publicēšanu Aizsardzības ministrija īstenos informatīvu kampaņu “Bruņojies ar zināšanām”, lai skaidrotu gatavošanos krīzēm indivīda, ģimenes un kopienu līmeņos.  Tāpat Sprūds sarunā atklāja, ka Latvijā uzsākta bruņutransportlīdzekļu "Patria" pilna cikla ražošana.