K Labk Dzvot

Vai pasīvā ieguldīšana ir piemērotākā tiem, kas ikdienā nav gatavi uzmanīgi sekot līdzi finanšu tirgos notiekošajam, bet tomēr vēlas, lai iekrātā nauda strādātu? It kā jā. Bet kā visam, arī pasīvai ieguldīšanai ir savas nianses. Kā tā darbojas un kas jāņem vērā, veicot šādus ieguldījumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis. "Investīciju pasaulē ir divas skolas. Viena var saukties aktīvā ieguldīšana, otra saucas pasīvā ieguldīšana. Aktīvā ieguldīšana, vienkāršoti runājot, būtu, ka tev ir profesionālis, kurš tad domā, ko pirkt, ko pārdot, kurā brīdī, kas ir labākie varianti un tamlīdzīgi. Attiecīgi šis profesionālis pārvalda to portfeli, un par to paņem kaut kādu komisijas maksu," skaidro Valters Vestmanis. "Pasīvā ieguldīšana ir tāda, ka varbūt nav tas viens profesionālis, kurš domā, kur, ko, kā vislabāk darīt, bet tev ir ieguldījums, tā gudri runājot

Aptaukošanās ir viena no 21.gadsimta lielākajām attīstīto valstu iedzīvotāju problēmām. Vai šeit var palīdzēt bariatriskā ķirurģija, jeb kuņģa samazināšanas operācija? Arī par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Aiwa Clinic" ķirurgs Maksims Mukāns un Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, dietoloģe Laila Meija. "Svara mazināšana daudz ko sakārto. Lai cik dažāda šīs diētas būtu, ja cilvēkam ir efektīvas, var teikt... Mēs rekomendējam, lai organisms saņemtu visas uzturvielas, lai tas būtu harmoniski, sabalansēti, bet būtībā, ja cilvēkam kāda diēta patīk, ja tā viņam strādā, pēc  tam arī bieži sakārtojas daudzas orgānu sistēmas - aisnspiediens normalizējas, neattītas cukura diabēts, kas bijis robežstāvoklī. Arī kaulu un muskuļu sistēmai ir liels atslogs, " skaidro Laila Meija. "Svarīgi, lai cīņa ar aptaukošanos, kam būtībā vajadzētu būt prevencijai jau no ģimenes, lai bērns izaug normālā ģimenē ar dabīgu uzturu, kad iestājas grūtniecība, abi vecāk

Spēka vingrinājumiem mums vajadzētu atvēlēt laiku katru dienu, īpaši, ja sadzīvojam ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus. Viss jādara ar mēru un par to raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.

Vai astoņzobu mizgrauža dēļ nākamajos Ziemassvētkos varam palikt bez eglītes? Noteikti nē, bet no šīs vaboles stipri cieš veco egļu meži. Lai ierobežotu tās izplatību, no 1. aprīļa meža nozarē izsludināta ārkārtas situācija.  Kā tas ietekmē mežu īpašniekus un citus sabiedrības locekļus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro uzņēmuma "Ziemeļlatvijas meži" valdes loceklis Kristaps Jēkabsons, Latvijas mežu īpašnieku biedrības padomes loceklis un AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits. Ierakstā dodammies uz Tukuma novadu. Kopā ar Tukuma apgaitas mežzini staigājam pa mežu, kur astoņzobu mizgrauzis pamatīgi apskādējis simtgadīgu egļu audzi. No 1. aprīļa ir stājušies spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu mežaudžu A, B un C aizsardzības zonās, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību mežos. Valsts meža dienests informēja, ka ierobežojumi attiecībā uz egļu mežaudžēm noteikti laikā no 1. aprī

Ir pagājuši jau četri mēneši kopš jaunā, valsts apmaksātā pakalpojuma uzsākšanas paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, tomēr joprojām trūkst informācijas. Kas jāzina pacientam un piederīgajiem, lai pakalpojumu saņemtu, ko tas nodrošina un par ko jārūpējas pašiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Hospiss Māja" projektu vadītāja, vispārējās aprūpes māsa Žanete Jansone, sociālā uzņēmuma "Hospiss Māja" virsmāsa un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Tālākizglītības kursu lektore Tatjana Jirgensone, onkologs-ķimijterapeits, algologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs un "HospissLV" pārstāve Ilze Zosule. Ilze Zosule vērtē, ka pietrūkst informācijas sabiedrībai par pakalpojuma pieejamību. Nelīdz viens ieraksts, piemēram, Nacionālā veselības dienesta "Facebook" kontā. Visvairāk jautājumu par to, kā ir iespēja iegūt palīdzību, jo cilvēki pārsvarā ir izmisumā. "Ja salīdzina, kā bija pašā gada sākumā, kad pārsv

Elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem katru gadu pieaug un jau 2030. gadā varētu sasniegt 58 000 automašīnu. Varbūt izklausās pārāk optimistiska prognoze, bet mašīnas te ir un cilvēki ikdienā tās lieto. Par elektroauto ekspluatācijas plusiem un mīnusiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē uzņēmuma "Enefit" e-mobilitātes nodaļas vadītājs Daniels Treņins, portāla "uzladets.lv" redaktors Kārlis Mendziņš, Latvijas elektroauto biedrības valdes loceklis un līdzdibinātājs Jānis Bekers un tehnoloģiju portāla "Kursors.lv" galvenais redaktors Kristaps Skutelis.

Vai starp zaļu dzīvesveidu un augstu dzīves kvalitāti varam likt vienādības zīmi? Vai apgalvojums, ka dzīvot zaļi, nozīmē gan dzīvot labi, gan dzīvot ekoloģiski atbilst patiesībai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Kaņepes kultūras centra saimnieciskās daļas vadītājs Kristaps Krolls, Grīziņkalna apkaimes biedrības pārstāve Marta Kotello un vides eksperte Elīna Kolāte. Kas ir zaļais dzīvesveids? Kristaps Krolls vērtē, ka tas ir paša dzīvesveids un attieksme, kādu iespaidu atstājam uz apkārtējiem un kādas sekas atstājam aiz sevis. "Pamats varētu būt iegādāties un darīt tikai to, kas ir vajadzīgs. Var ēst visādus smalkus ēdienus, ja to gribas. Var ēst trīs reizes dienā gaļu, ja gribas. Padomā pirms katras reizes. Var braukt ar mašīnu, kad tas ir vajadzīgs," analizē Elīna Kolāte. "Pierast pie ikdienišķiem dzīves soļiem tāpēc, ka tā esi darījis vakar un aizvakar, to nevajadzētu. Katru reizi sev paprasīt - vai man tiešām šo vajadzētu?" Marta Kotello papildina, ka tā ir piedomāšana pie saviem paradumie

Ja dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, tad par kopīpašumu ir jāparūpējas pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viens no svarīgākajiem lēmumiem, par ko īpašniekiem jālemj, ir mājas apsaimniekotāja izvēle un arī tā maiņa. Kā izdarīt labu izvēli, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās daudzīvokļu nama iedzīvotāja Gita Lukaševica un namu pārvaldiece Irēna Rusina. Padomu sniedz jurists Jānis Uzulēns.

Ierasti cilvēki sūdzas par hronisku laika trūkumu, jo darbs paņem visu. Tas nozīmē, ka arī atpūtai, laika visdrīzākais nepietiks. Kā labi atpūsties arī tad, kad visam 24 stundas ir par maz, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: apzinātības pasniedzējs, psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis un klīniskā psiholoģe un pārraudze, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa. "Mums ir enerģija, ko tērējam, kad darbojamies, atpūta ir šīs enerģijas atjaunošana," norādaAnsis Jurģis Stabingis. "Tā ir pārslēgšanās no viena veida aktivitātes uz cita veida," papildina Marija Ābeltiņa. "Ja mēs sevi nodarbinām domu līmenī, mācāmies, vai ko tādu, tad mums atpūta būs fiziskās aktivitātes. Ja strādājam dārzā, tad, iespējams, atpūta būs atsēsties un palasīt grāmatu." Atpūta un miegs ir dažādas lietas! Mums vajag atpūsties un vajag gulēt. Miegs ir viens no atpūtas veidiem. Atsaucoties uz pētnieci Sandru Daltoni-Smitu (Saundra Dalton-Smith), Ansis Jurģis S

Jau vairākus gadus tiek runāts, ka bez STEM un STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) izglītības nākotnē neiztikt. Bet ko darīt tiem, kas darba tirgū apgrozās šobrīd - kā attīstīt darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "Fizmix.lv" portāla vadītājs Raitis Streičs, Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektores vietnieks Uģis Citskovskis un Latvijas Universitātes Vadības un uzņēmējdarbības mācību centra direktore Irina Bausova.

Sprieda, sprieda un nosprieda, ka jāspriež vēl. Apmēram šādi varētu raksturot Eiropas Savienības dalībvalstu ziemas un vasaras laika atcelšanas diskusiju. Un tomēr, vai pulksteņa grozīšana atstāj iespaidu uz mūsu cirkadiāno ritmu un miega kvalitāti, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa, Rūdīšanās skolas vadītājs un elpošanas treneris Māris Žunda un miega eksperte, ārste Natālija Bērziņa. Māris Žunda norāda, ka viņa pētītais liecina, ka 60 - 70 % cilvēku uzskata, ka pulksteņa pārgriešana viņus ietekmē negatīvi. Viņš uzskata, ka tas neveselīgs rādītājs. "Pulksteņa grozīšana ir divreiz gadā kā eksāmens pārbaudīt savu veselību. Ja tagad jau jūtam, ka nevaram kvalitatīvi iziet eksāmenu un dienas vai divu laikā adaptēties, jautājums, kas būs pēc 10 gadiem, ja tā turpināsim dzīvot. Labs aspekts, kā nokārtot testu," atzīst Māris Žunda. Natālija Bērziņa atzīst, ka pārejot uz vasaras laiku cilvēkiem mazinās garastāvokļa traucēj

Diētas, badošanās, atslodzes dienas - kam, kāpēc un vai vispār tās vajadzīgas? Lieldienās beidzas lielais gavēnis, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot Lielajā Piektdienā saruna par to, ko vajadzētu mainīt ikdienas uzturā, domājot par savu veselību. Sarunājas ģimenes ārste Inga Zemīte, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis.

Lai uzņēmums varētu efektīvi strādāt un darbinieki labi justos, var izmantot profesionāla kouča padomus, kuri palīdz augt gan uzņēmumam, gan indivīdam, palīdz izvairīties no izdegšanas un ļauj atrast pareizāko veidu, kā problēmas novērst. Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta uzņēmuma "Helmes Latvia" vadītājs, biznesa koučs Viesturs Bulāns un integrālais koučs Rita Sprindžuka. 

2023. gada 1. janvārī spēkā stājās Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Lai likums darbotos, liela loma procesa nodrošināšanai ir zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Plašāk raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un Zemgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte. "Latvijā ir gandrīz 111000 dzīvokļu, kas ir situācijā, ka dzīvoklis pieder vienai personai, bet zeme, uz kuras atrodas māja, citai.  Tā veidojas piespiedu dalītais īpašums, par kuru šobrīd dzīvokļu īpašnieku maksā piespiedu nomas maksu," skaidro Iveta Kruka. "Pieņemtais likums palīdz situāciju risināt, ja dzīvokļu īpašnieki vēlas, viņi var izveidot vienotu īpašumu. Tad visa daudzdzīvokļu māja būs vienota ar nekustamo īpašumu, funkcionāli saistīto zemi, kas ir zem daudzdzīvokļu mājas." Vienkārši tā ir iespēja atpirkt zemi. "Dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem divi lēmumi - viens, ka vēlas konkrēto procedūru uzsākt, otrs, kad zināma

Jo vairāk paplašinās iespējas pirkumiem internetā, jo lielāka nozīme ir digitālajam mārketingam, lai pircējs preci vispār spētu pamanīt. Tomēr digitālā vide mainās ļoti strauji un tas kas labi strādāja vakar, šodien jau vairs nedarbojas. Par jaunākajām digitālā marketinga tendencēm saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "iMarketings.lv" pārstāvis Sergejs Volvenkins, e-komercijas biznesa vadītāja "Mēness aptiekā" Sniedzīte Vilmane, "Madara Cosmetic" pārstāvis Denis Paškovs. Covid pandēmijas laikā uzplaukumu piedzīvoja pārtikas iegāde interneta platformās. Pēc pandēmijas cilvēki atkal vairāk iepirkās veikalos, bet joprojām ir daļa sabiedrības - jaunās ģimenes ar bērniem, arī seniori, kas izmanto iespēju pārtiku pasūtīt ar piegādi mājās. Uzklausām divu lielāko pārtikas veikalu tīklu pārstāvjius, kas izveidojuši interneta veikalus.

Izplatīts ir viedoklis, ka to, kas notiek ar iedzīvotāju naudu pensiju 2. līmenī, var ietekmēt tikai līdzekļu pārvaldītājs. Vai tiešām tā ir? Par un 2.un 3. pensiju līmeņa plusiem un mīnusiem raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas "Investoru Kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele. Ilze Vindele atgādina, ka 2. pensiju līmenis ir obligātā vecuma pensijas apdrošināšana, kur 6% no sociālās  apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīti līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku izvēlētajā ieguldījumu plānā. Šie līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai nākotnē nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienām. Eksperti neiesaka bieži mainīt 2. pensiju līmeņa plānus un pārvaldniekus. Nav prātīga rīcība to darīt reizi gadā. Tā var vairāk kaitēt saviem uzkrājumiem. Ja maina ieguldījumu plānu, tad iepriekšējā a

Pavasaris jau mīņājas pie šķūnīša durvīm un nepacietīgi gaida, kad dārza darbi tā pa īstam ies vaļā. Ko darīt vispirms un ko vajadzētu paveikt tieši šajā laikā, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Vija Rožukalne iesaka pavasara griešanas darbu sadalīt pa posmiem, sākās ar augļu kokiem un ogulājiem, tad dekoratīvie krūmi un pēc tam visi skujeņi. Tos krūmus, kas zied pavasarī, neaiztiek, tos, kas zied vasaras otrā pusē, rudenī, apgriež tagad. Lai būtu kāds plāns dārza darbiem, jo šobrīd ir sajūta, ka jādara viss.

Ziema aiz muguras un līdz ar pavasari ievērojami pieaug ceļu satiksmes intensitāte, kurai nedaudz vajadzētu sagatavot gan sevi, gan automašīnu. Par to vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas būtu jāizdara, atgādina Ceļu satiksmes drošības dienesta Tehniskā departamenta vadītājs Juris Dreimanis, "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un automehāniķis, ikdienā mūsu kolēģis Latvijas Radio Mārtiņš Paeglis. Jānis Vanks atgādina, ka šobrīd sezonas sākums mototehnikas cienītājiem, ir bijusi pauze un jārēķinās, ka iemaņas "ierūsē". Tāpat motobraucējiem jāņem vērā, ka ne ceļi, ne arī citi satiksmes dalībnieki nav gatavi, ka parādās arī motocikli satiksmē. Savukārt auto vadītājiem jāsāk atcerēties, ka satiksmē atgriežas motocikli.  Protams, visiem jāpievērš uzmanība bedrēm, kas pēc ziemas ir uz ceļiem. Bieži vien to ir tik daudz, ka nepamanīta paliek kāda ceļazīme. "Galvenais ir nepārvērtēt sevi un situāciju. Statistika ir nepielūdzama - tieši vasarā notiek nopietnākie ceļu satiksmes negadījumi ar nopietnāk

Prasme rīkoties ar naudu nav tikai spēja sabalansēt savus nedēļas, mēneša un gada izdevumus. Tā ir arī prasme neiekrist finanšu krāpnieku nagos, kurus interesē arī cilvēki, kam bankas kontā atrodas vien nelielas naudas summas. Par finanšu pratības pamatiem, kas jāzina visiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Tehniskās universitātes profesore Guna Ciemleja, Vieglās valodas aģentūras pārstāve Irīna Meļņika, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše. Šonedēļ, no 18. marta, norisinās Finanšu pratības nedēļa, kurā vairāk uzmanības pievērš aktuālajām jautājumam - finanšu drošība. Tāpēc meklē jaunus veidus, kā informēt un skaidrot cilvēkiem. Viens no veidiem - skaidrot vieglajā valodā. "Finanšu nozare ir diezgan sarežģīta, daudz specifisku terminu, informācijas apjoms ir milzīgs. Ja man ir jāizburas cauri milzīgam finanšu un nesaprotamas informācijas apjomam, es kā cilvēks dažreiz apjūku. Tā nav mana ikdienas tēma, tā nav mana ikdienas valoda un es varbūt neizlasu visu, ko

Aptaujas dati rāda, ka trešdaļa valsts iedzīvotāju nekad nepirktu lietotu elektrotehniku. Lai gan lietotas tehnikas iegāde var ietaupīt naudu un saudzēt dabu, iedzīvotāju skepse joprojām ir liela. Tomēr - nekad nesaki nekad! Lai censtos paradumus mainīt, norisinas kampaņa „Dod iespēju laboties”. Tās mērķis ir izglītot sabiedrību un mainīt priekšstatus par lietotu ierīču iegādi, remontu un lietošanas paradumiem, kā arī atgādināt par atbildīgu elektropreču nodošanu. Par kampaņu un tās mērķiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis, "Zero Waste Latvija" projektu vadītāja Evija Ozola-Ozoliņa un SIA „Eco Baltia vide” direktors Andris Ziemelis. Lai veicinātu nolietotas elektrotehnikas atgriešanos apritē, šogad Pierīgā, Rumbulā, atklāta vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” elektrotehnikas remontdarbnīca “Lab!”. Andris Ziemelis stāsta, ka palēnām uzsāk lietotās tehnikas remontdarbus, lai dotu tai otro dzīvi un piedāvātu iegādāties. Cilvē